Līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2024.gadā vēl nav parakstījuši 9% ģimenes ārstu

Līgumu par pakalpojumu sniegšanu nākamajā gadā vēl nav parakstījuši 9% ģimenes ārstu, pēc tikšanās ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju (LĢĀA) pavēstīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Pēc viņa paustā, līdz 27.decembra rītam līgumu nebija parakstījuši 110 ģimenes ārstu no kopumā apmēram 1200. Lielākā daļa ģimenes ārstu, kas to nav izdarījuši, ir no Rīgas. Ģimenes ārsti esot aicināti parakstīt līgumu līdz piektdienai, 29.decembrim, un, ja līdz tam laikam būs palicis kāds, kurš nebūs to izdarījis, tad ministra vērtējumā, būs nepieciešams informēt pacientus par to, ka tajā praksē valsts apmaksāti pakalpojumi no 1.janvāra vairs netiks sniegti.

"Būs informācija, kur un kuri ģimenes ārsti pieņems. Mēs divas nedēļas strādājām ar plāniem, ko darīt, ja kāds neparakstīs, un kur pacienti varēs iet. Es ceru, ka tādu ārstu, [kas neparakstīs līgumu,] nebūs," sacīja Abu Meri.

Veselības ministrs solīja, ka janvārī valdība lems par ģimenes ārsta prakses uzturēšanas naudas palielināšanu un ģimenes ārstu aizvietošanu. Tāpat plānots turpināt strādāt darba grupā, lai radītu informatīvo ziņojumu primārās veselības aprūpes stiprināšanai nākamajiem trīs četriem gadiem.

Savukārt radušos situāciju ģimenes ārstu vidū veselības ministrs vērtē kā komunikācijas kļūdu, un, viņa vērtējumā, turpmāk par problēmām vajadzētu runāt vairāk tiešā veidā, nevis ar preses starpniecību. Ministrs aicina ģimenes ārstus līdz 29.decembrim parakstīt līgumu, lai jaunajā gadā visi Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

"Nozarei ir nepieciešams uzticēties [Veselības] ministrijai. Nākotnes darbības būs citādākas, un es arī personīgi to garantēju," uzsvēra ministrs.

LĢĀA prezidente Alise Nicmane-Aišpure aģentūrai LETA sacīja, ka informēs asociācijas biedrus par ministra nostāju, attiecīgi tie tālāk lems par turpmāko rīcību. Vienlaikus viņa piekrita, ka turpmāk sarunas starp asociāciju un VM būtu jāved citādi.

"Tā ticība varbūt nav tik rožaina, jo tā pieredze ir tāda, kāda ir. Mums ir darba grupa, kas strādā pie tā, lai primāro veselības aprūpi uzlabotu, lai jaunie kolēģi var ienākt un strādāt, kā arī, lai ģimenes ārsti varētu savas prakses atstāt nākamajiem kolēģiem, nodrošinot pārklājumu, kādā tempā un kad kolēģi aiziet pensijā. Pēc būtības vienam ģimenes ārstam normāli aprūpējamais skaits būtu nosakāms mazāks, nekā tas ir līdz šim. Turklāt būtu obligāti nosakāms, ka tas ir limitēts, jo tas līdz šim bijis nelimitēts," uzsvēra asociācijas prezidente.

Šī gada beigās ģimenes ārstiem beidzas noslēgtais līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Nicmane-Aišpure norādījusi, ka pagaidām nav īstenota neviena asociācijas prasība, neskaitot nelielu algas pieaugumu, kas ir vienāds visiem ārstiem Latvijā.

Turklāt pēc ģimenes ārstu aprēķiniem - no 1.janvāra viņu nozarē finansējums samazināsies par 13%, līdz ar to rodas pamatotas bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem.

Rezultātā asociācijas bija vienojušies slēgt jaunu līgumu ar NVD līdz 2024.gada beigām, strādājot četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektā diena būtu par maksu.

Tomēr 21.decembrī asociācija informēja, ka nolēmusi pagarināt spēkā esošo līgumu ar NVD vēl uz diviem mēnešiem, jo saņēmusi valdības dokumentētu solījumu, ka risinājums tiks izstrādāts un iesniegts valdībai līdz 1.februārim. NVD gan norādīja, ka šāds līguma veids netiek izskatīts.