Dublinā būs skatāmi Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma artefakti

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma artefakti aizceļojuši uz izstādi Dublinā, Īrijas Modernās mākslas muzejā, kur atklāta izstāde "Pašnoteikšanās: globālā perspektīva", kas ir Īrijas neatkarības simtgades programmas daļa, atzīmējot gadsimtu kopš Īrijas pašnoteikšanās un tai sekojošās brīvvalsts izveidošanas 1922.gadā.

Izstāde akcentē mākslas un mākslinieku nozīmīgo lomu nācijas pašapziņas un brīvvalsts veidošanā. Vēstījumu izvēršot ar starptautisku darbu kolekciju, izstāde piedāvā iepazīt jauno valstu, kas radās pēc Pirmā pasaules kara, kopīgo pieredzi, kas parādīta caur mākslas darbiem - gan vēsturiskiem, gan mūsdienu.

Vērienīgā izstāde "Pašnoteikšanās: globāla perspektīva", ko šoruden piedāvā Īrijas Modernās mākslas muzejs, ir kulminācija trīs gadu pētniecības projektam, kas koncentrējas uz jaunajām nacionālajām valstīm, kas radās pēc Pirmā pasaules kara. Tā pēta mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar nacionālās identitātes izpausmēm, valsts un tās pārvaldes veidošanos.

Pārstāvot Latvijas neatkarības veidošanas stāstu, īru kuratori ekspozīcijai izvēlējušies artefaktus un mākslas darbus no RMM, nozīmīgas privātās kolekcijas, no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, prezentējot arī mākslinieces Ievas Epneres multimediālo darbu "Zaļā skola".

RMM asociētā izstāžu kuratore Sanita Duka atzīmē, ka izstādīšanai piemeklēti tādi priekšmeti, kas reprezentē suverēnās nācijas attīstības idejas un var saistīt starptautisku auditoriju. Lai parādītu latviešu teātra mākslas nozīmīgos starptautiskos panākumus pirmajās desmitgadēs pēc Latvijas valsts neatkarības iegūšanas, uz Īriju aizceļojis mākslas teorētiķa un scenogrāfa Jāņa Munča skatuves makets īru dramaturga Bernarda Šova lugai "Cēzars un Kleopatra", kas 1925.gadā izstādīts Parīzes Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē, Latvijas paviljonā, un ieguva "Grand Prix".

Īrijas Modernās mākslas muzeja izstādes konceptuālajā rāmī ir paredzēta ekspozīcijas daļa "Nacionālā identitāte", kas veido priekšstatu par jauno nācijvalstu kopainu, pie šīs ekspozīcijas daļas ieejas kā vizītkarte izstādīts Herberta Līkuma dekorāciju mets Jāņa Grota lugas "Sveiki, Brīvā Latvijā!" iestudējumam Rīgas Strādnieku teātrī 1929.gadā.

Otrajā izstādes daļā, "Daba un resursi", vienā no telpām tiks izsekots Georga Kaizera lugas "Gāze" iestudējumiem dažādās valstīs, dažādos teātros. Šīs lugas iestudējums tika plānots Latvijas Nacionālajā teātrī 1922.gadā, tomēr skatuves gaismu nepiedzīvoja, bet no šīs ieceres ir saglabājušies Ludolfa Liberta dekorāciju meti, kas ir spilgts Liberta skatuves glezniecības paraugs no funkcionālisma un kubisma manierē veidotajiem darbiem. Luga bija iestudēta Rīgas Strādnieku teātrī 1926.gadā, tāpēc šajā sadaļā kopējo stāstu papildinās Kārļa Freinberga tulkojuma latviešu valodā manuskripts un izrādes programmiņa no RMM krājuma, kā arī dekorāciju mets no privātās kolekcijas.

No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē eksponēti Rīgas mākslinieku grupas modernistu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa gleznas, kā arī Jūlija Madernieka nacionālā ornamenta stilizācijas un Anša Cīruļa zīmētās ziedojumu markas par labu latviešu strēlnieku pulkiem, kopskaitā četrpadsmit mākslas darbi, kuri iekļauti dažādās izstādes tematiskajās sadaļās, veidojot Latvijas stāsta sabalsojumu ar izstādes kuratoru radīto vēstījumu.

Reflektējot par mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar neatkarīgu valstu veidošanos un nacionālo identitāti, kuratoru uzmanības centrā atrodas jaunās nacionālās valstis, kas radās impēriju sabrukuma un ģeopolitisko pārmaiņu laikmetā pēc Pirmā pasaules kara. Līdzīga problemātika bijusi aptverta divās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēs Rīgā - "No de facto līdz de iure" un Pirmā pasaules kara simtgadei veltītajā izstādē "1914". Abu izstāžu koncepcijas un publicētie katalogi kļuva par pamatu sadarbībai ar Īrijas Modernās mākslas muzeju, izvēloties šīs izstādes eksponātus.

Izstādē piedalās 22 mūsdienu mākslinieki. Kuratora Šona Kisāna uzaicināto vidū ir arī latviešu māksliniece Epnere, Purvīša balvas laureāte, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta programmas "Mākslinieki - Berlīnē" stipendiāte. Epneres multimediālais darbs "Zaļā skola" pēc pirmizrādes 2017.gadā ir piedzīvojis attīstību un turpinājumu. Māksliniece strādā ar idejām par agrīno izglītību, kas pielietotas bērnudārzā "Zaļā skola". Darbs tapis sadarbībā ar vēsturnieci Vinetu Jonīti. Tas sastāv no video, arhīva materiāliem, fotoattēliem, bērnu rotaļlietām un bērnudārza mēbelēm.

2023.gada 9.novembrī un 11.novembrī Dublinā notika zinātniskā konference "100 pašnoteikšanās gadi" jeb "100 years of Self-Determination", kurā pētnieks un kurators Andris Brinkmanis iepazīstināja ar Rīgas Strādnieku teātra darbības aspektiem.