Cik efektīvas imunitātei ir pašu vāktas tējas? Jautājam speciālistam

Rudens nāk ar dažādiem vīrusiem un arī gadās saaukstēties, tāpēc stiprinu imunitāti, kā varu. Dzeru ārstnieciskās tējas. Liepziedu un kumelīšu tēju esmu pati ievākusi pirms diviem, trim gadiem. Tēja glabājas burciņās. Aromāts vairs nav tāds pats, kā svaigai, tāpēc vēlos pajautāt, vai šādai tējai ir zudušas ārstnieciskās īpašības. Vieni saka, ka tēja ir un paliek tēja, ja labi glabāta, bez mitruma un tamlīdzīgi. Bet citi saka, ka tās derīguma termiņš ir vidēji gads. No viena gada tējas “ražas” ievākšanai līdz nākamajam. Kā ir patiesībā?
Mudīte no Jēkabpils

Tējas tiešām savas aktīvās dziednieciskās īpašības glabā vidēji gadu vai divus. Ir atšķirība, vai tie ir tikai ziedi vai lapas. Ja ziedu, tad labās, vērtīgās vielas saglabāsies līdz gadam (ne vairāk par gadu), ja ievāktas lapas, tad līdz diviem gadiem. Ilgāk glabājas mizas, pumpuri, saknes - tie ir biezi, smagi, tik ātri neizgaro.

Arī divus trīs gadus glabāti liepziedi un kumelītes ir dzerami. Kaut kāda garša jau būs, bet kaut kādas vēlamās ārstnieciskās iedarbību no šādas tējas nevar gaidīt. Varbūt labāk no šīm tējām sataisīt kādu zāļu vannu, bet dzeršanai iegādāties jaunākas tējas. Jāsaka, ka liepziediem un kumelītēm nav lielas ietekmes uz imunitāti. Šīs tējas vairāk derēs saaukstēšanās un vēdergraižu gadījumos vai organisma attīrīšanai.

Vīrusu un elpceļu slimību laikā imunitāti vislabāk stiprina pelašķu tēja. Pelašķis nostiprina mūsu fiziskās un enerģētiskās robežas, palīdz cilvēkam savākties sevī un būt izturīgākam. Ļoti noderīgi ir arī Īslandes ķērpji, plaušķērpji vai briežu ķērpji. Tie ir platlapu ķērpji, kas jāvāc saudzīgi, jo tie lēni atjaunojas.

Imunitāti pašlaik var stiprināt arī dažādi asie dadži – purva dadzis, zeltdadzis, lielais un zemais dadzis, mārdadzis, kā arī dažādi dzelkšņi. Tējā lieto dadžu lapas vai ziedus. No populārākiem augiem jāmin ehināceja, kas bieži aug dārzos kā dekoratīva puķe (lietojami ziedu kurvīši) un raudene, ko zinām arī kā garšaugu oregano (lietojams viss augs).

Šur tur savvaļā aug un arī dārzos tiek sēta pūķgalve – smaržīgs imunitātes augs ar daudzām citām labām īpašībām. No savvaļas augiem jāmin arī vējmietiņi, lielās nātres, sarkanais āboliņš, meža un pļavas gandrene, ugunspuķe vai kazroze, rūgtās vērmeles, zilās vēršmēles, dzelzenes un brūngalvītes.

Svarīgi atcerēties, ka tējām ir jāelpo, tāpēc tās nekādā gadījumā nedrīkst glabāt plastmasas maisiņos. Vislabāk - papīra vai auduma maisiņos. Piemēram, izkaltētām tējām, to uzglabāšanai, var noderēt tie papīra maisiņi, kuros lielveikalos pārdod svaigo maizīti. Bet, ja nav slinkums, var sašūt dubultus linu maisiņus.

Dabas dziedniecības un sistēmisko sakārtojumu meistare, cilvēku un augu enerģētikas speciāliste Marija Sils