Demogrāfija, uzņēmējdarbība, nodokli - eksperts par pensijam Latvijā (+VIDEO)

Dzīvības apdrošināšanas tirgus 10 mēnešos ir piedzīvojis kritumu par 20%.

Apdrošināšanas kompānijas Latvijas filiāles vadītājs Ervins Vēveris saka: "Faktiski teju katru gadu apdrošināšanas nozarē mēs runājam par izaicinājumiem. Šis gads nav izņēmums, jo mūs joprojām ietekmē makroekonomiskā situācija, situācija finanšu tirgos, arī ģeopolitiskā situācija, kas ir ļoti nestabila".

"Arī likuma izmaiņas, kas stājās spēkā šogad un skar mūža pensijas apdrošināšanu, nozari ietekmē. Visu šo faktoru kombinācija šogad ir atstājusi spēcīgu ietekmi uz apdrošināšanas tirgu. Rezultātā dzīvības apdrošināšanas tirgus 10 mēnešos ir piedzīvojis kritumu par 20%. Tas ir pietiekami liels un sen nebijis kritums".

"Visvairāk skarta ir tieši mūža pensija, kur kritums 10 mēnešos ir par 39%. Vidēji par 6% ir kritusies tirgum piesaistītā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Labā ziņa savukārt ir, ka pieaugums ir tā saucamajiem riska apdrošināšanas veidiem, kas ir dzīvības un kritisko slimību apdrošināšana. Pieaugums ir par 13%. Taču pret kopējo tirgu šie parakstīto prēmiju ziņā ir salīdzinoši nelieli apdrošināšanas veidi, tādēļ to pieaugums nekādi nespēj kompensēt kritumu citos apdrošināšanas veidos", - tā Vēveris.

"Pirmais faktors, kas jāmin, ir demogrāfiskā situācija, kas faktiski ir problēma visā Rietumu pasaulē, arī mums. Protams, tas rada risku, ka nākotnes pensionāri varētu būt pārāk liels slogs sistēmai, jo strādājošo, kuriem tā ir jāuztur, būs daudzkārt mazāk. Ja no 70.gadu vidus līdz pat 90.gadu sākumam vidēji valstī gada laikā piedzima vairāk nekā 40 000 bērnu, kopš 90.gadu sākuma šis skaits ar atsevišķiem izņēmumu gadiem ir tikai krities, un pagājušogad mums valstī piedzima vairs tikai aptuveni 15 000 bērnu. Tajā brīdī, kad 70. un 80.gados dzimušie sasniegs pensijas vecumu un pirmajā pensiju līmenī ienākumu plūsmu ģenerēs tie, kas ir dzimuši vēlāk, pirmā līmeņa pensiju apjoms būs daudz mazāks. Te tiešām valstiskā līmenī nopietni ir jādomā, kā mēs risinām šos jautājumus ilgtermiņā. Оtrs faktors ir uzņēmējdarbības vides attīstības stimulēšana. Jo attīstītāki un veselīgāki mums būs uzņēmumi, jo lielākas algas tie varēs maksāt un tas atsauksies uz pensiju apmēru nākotnē".

"Es ļoti ceru, ka nākamgad sāks samazināties kredītmaksājumu apmērs, jo EURIBOR likmēm kaut kad ir jāsāk kristies. Piekritīšu, ka atalgojums ne visiem ir palielinājies, bet, ja mēs skatāmies uz vidējiem rādītājiem, tas aug. Arī, ja raugāmies uz vēsturi, algas parasti "pievelkas" klāt inflācijai".