AM valsts sekretārs Garisons pērn saņēmis 98 653,63 EUR (+VIDEO)

Atstājot militāro resoru, ierēdnis nav ziņojis par citām savas darbības jomām.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amata deklarācija, Jānis Garisons 2022. gadā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā nopelnījis 62 491,67 EUR.

Acīmredzot viņš nebija pārāk aizņemts ar atbildīgu darbu, jo viņam izdevās savienot Latvijas aizstāvību ar pienākumiem citā svarīgā amatā.

Deklarācijā fiksēts, ka J. Garisons bijusi arī tik nozīmīga amatpersona kā Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" Padomes priekšsēdētājs.

Par to pērn viņš saņēmis 36 161,96 EUR.

Jānim Garisonam pieder bezskaidras naudas uzkrājumi 16 tūkstošu eiro apmērā, automašīna Honda CR-V (2016), atspoguļots arī nekustamā īpašuma iegādes darījums: "Dzīvokļa Kuldīgas ielā 45B-9, Rīgā un mantu noliktavas, autostāvvietas pirkums par 89 900.00 EUR".

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons iesniedzis aizsardzības ministram Andrim Sprūdam atlūgumu un mēneša laikā atstāšot darbu Aizsardzības ministrijā, liecina Garisona ieraksts sociālajā medijā "Facebook".

Garisons šajā amatā bija kopš 2015.gada. Pirms tam viņš ieņēma Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka - politikas direktora amatu.

Atskatoties uz amatā aizvadītajiem astoņiem gadiem, Garisons norādījis, ka viņš kā galveno mērķi bija uzstādījis nepieciešamību attīstīt Latvijas pašaizsardzības spējas, kuru nodrošināšanai nepieciešamas ne tikai sarežģītas ieroču sistēmas, bet arī atbilstoši apmācīts personāls un nodrošinājums.

"Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas," uzsvēris Garisons.

Krievijas karš Ukrainā ir neskaitāmas reizes apliecinājis, ka Latvijai tāpat kā citiem NATO sabiedrotajiem ir jāgatavojas. Kamēr Ukraina cīnās par savām tiesībām uz brīvību, mums ir dots laiks sagatavoties un nepieļaut Krievijas uzbrukumu, pauž amatpersona.

"Viens no mūsu darbiem ir nodrošināt Latvijas armiju ar pietiekamiem munīcijas krājumiem. Katrā ziņā mūs gaida lieli izaicinājumi," norādījis Garisons.

Viņš arī atsaucas uz Vācijas aizsardzības ministra pausto, ka Eiropas Savienībai ir pieci līdz astoņi gadi, lai nostiprinātu savas militārās spējas, kāpinātu industrijas kapacitāti un militāri sagatavotos jaunām Krievijas agresijas izpausmēm.

Tādēļ pašlaik maksimāli jākoncentrējas uz savu kaujas spēju celšanu, personālsastāva skaitlisko palielināšanu Bruņotajos spēkos un Austrumu robežas nostiprināšanu. Militārās industrijas kapacitāte Eiropā ir nepietiekoša, un bez industriālās bāzes līdz šim nav neviens nopietns karš uzvarēts, teikts paziņojumā.

Garisons joprojām palikšot dienestā Zemessardzē un "esot atvērts jauniem izaicinājumiem un jauniem darba piedāvājumiem".