Grobiņā sākti vērienīgi elektroenerģētikas būvniecības darbi (+VIDEO)

“Kurzemes loks” ir ne tikai nozīmīgs nacionālas nozīmes infrastruktūras objekts, bet arī savieno mūsu energosistēmu dienvidos ar Lietuvu un ziemeļos ar Igauniju.

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) lieljaudas sinhronās mašīnas jeb kompensatora stacijai Grobiņā sākti pamatu betonēšanas darbi, kā arī pamatos iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm, informēja AST pārstāvji.

Laika kapsulas iemūrēšanas pasākumā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norādīja, ka enerģētiskā drošība un neatkarība ir būtiska, it īpaši šobrīd.

Atslēgšanās no BRELL un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam – sinhronizācija ir viens no svarīgākajiem notikumiem enerģētikā pēdējos gados.

Sinhronizācijas projekta ieviešana, tostarp sinhrono kompensatoru staciju izbūve norit pēc plāna, tādējādi apliecinot gatavību Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu 2025. gada sākumā, akcentēja Melnis.

Savukārt AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norādīja, ka Grobiņai ir stratēģiski un simboliski svarīga vieta energosistēmas attīstībā.

“Šeit sākas “Kurzemes loks”, kas ir ne tikai nozīmīgs nacionālas nozīmes infrastruktūras objekts, bet arī savieno mūsu energosistēmu dienvidos ar Lietuvu un ziemeļos ar Igauniju,” viņš sacīja.

Tāpat Irklis minēja, ka sinhronā kompensatora stacijas izbūve palīdzēs pārvades tīklā uzturēt inerci un stabilitāti.

AST, sadarbojoties ar pilnsabiedrību “EM&SE Syncons”, kuru veido Vācijas “Siemens Energy” un Latvijas SIA “Enersense”, Latvijā izbūvēs un pieslēgs pārvades tīklam kopumā trīs sinhrono kompensatoru stacijas – Grobiņā, Ventspilī un Līksnā.

Visu trīs sinhrono kompensatoru staciju izbūve Latvijā notiek saskaņā ar plānu, tostarp “Siemens Energy” ražotnē Vācijā ir notikušas Latvijai pirmās saražotās sinhronā kompensatora iekārtas rotora pārbaudes.

Janvārī plānoti pašas iekārtas darbības testi, lai pavasarī 298 tonnas smagais kompensators tiktu piegādāts Grobiņā.

Vēl 96 tonnas sver iekārtas spara rats, kas normālā darbības režīmā griežas ar ātrumu 3000 apgriezieni minūtē. Katras sinhronā kompensatora stacijas jauda būs 100 megavoltampēru (MVA).

AST pārstāvji norāda, ka sinhrono kompensatoru izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas projektiem, kas nepieciešami Baltijas elektroenerģijas sistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu.

Visu trīs kompensatoru nodošana ekspluatācijā plānota 2025. gadā.

Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Tāpat minētie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.

Sinhrono kompensatoru staciju izbūve tiek līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Tas izveidots, lai veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus infrastruktūrā Eiropā. Tas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas enerģētikas tīklu attīstību.

No sinhrono kompensatoru projektu attiecināmajām izmaksām 75% sedz CEF piešķirtais līdzfinansējums.

Laika kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās Melnis, Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS), Irklis, kompānijas valdes loceklis Arnis Daugulis un “Siemens Energy” starptautiskais projektu un iepirkumu direktors Gustavo Pereira de Soza no Vācijas.

Jau vēstīts, ka “Augstsprieguma tīkla” apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 167,271 miljons eiro, kas ir par 31,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, taču kompānija guva peļņu 5,752 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem pērn deviņos mēnešos.

“Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. “Augstsprieguma tīkls” pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

“Augstsprieguma tīkls” ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.