Lietuva: Latvijas bažas par kodolatkritumu krātuvi pie robežas ir pārsteidzīgas

Latvijā izskanējušās bažas par Lietuvas plāniem apglabāt kodolatkritumus tās robežas tuvumā ir pārsteidzīgas, jo atkritumu apglabāšanas vietas izraudzīšanās process turpinās, paziņoja Lietuvas vides ministrs Simons Ģentvils.

"Process notiek, un mēs izvērtējam 77 vietas visā Lietuvā, un Latvijas puses bažas ir nedaudz priekšlaicīgas, jo kopumā tās vietas visticamāk nebūs Latvijas tuvumā. Tomēr es domāju, ka pašos pamatos pasaules zinātne 50 gadu laikā izdomās, kā izlietot radioaktīvos atkritumus un mums nevajadzēs iztērēt 2,5 miljardus eiro, lai izveidotu pazemes krātuvi," Ģentvils ceturtdien sacīja ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Atsaucoties uz "Latvijas Radio", Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT trešdien vēstīja, ka esošie atkritumu utilizēšanas plāni ir satraukuši Latvijas Augšdaugavas novada iedzīvotājus, kurus saniknojusi iespēja, ka Lietuva tikai astoņu kilometru attālumā no Latvijas robežas plāno būvēt bitumena radioaktīvo atkritumu krātuvi.

Lietuvas vides ministrs paskaidroja, ka tiek meklēta krātuves atrašanās vieta Lietuvas ziemeļos, piebilstot, ka atkritumus apglabās 400 metru dziļumā. Pašlaik radioaktīvie atkritumi ir ievietoti kapsulās, kuru termiņš ir 50 gadu. Kapsulas uzglabā netālu no Visaginas atomelektrostacijas (AES).

"Mums ir 50 gadu laika, lai atrastu vietu, izraktu pazemes krātuvi, to piepildītu, un to visu izdarītu ar zinātnisku pamatojumu, un ģeologi pašlaik diskutē par iespējamām vietām Lietuvā," teica ministrs.

Pēc Ignalinas AES pilnīgas slēgšanas ir jāatrod vieta, kur ilgtermiņā - desmitiem tūkstošu gadu - uzglabāt radioaktīvos atkritumus, sacīja Ģentvils, norādot, ka ir globāla vienošanās, ka valstis nevar eksportēt radioaktīvos atkritumus un risinājumi tie uzglabāšanai valstīm jāatrod pašām.

Ignalinas AES tika projektēta un celta padomju laikā un sāka darboties 1983.gadā. Tās pirmais reaktors tika slēgts 2004.gada nogalē, bet otrais - 2009.gada beigās. Šīs spēkstacijas slēgšana bija viens no nosacījumiem, lai Lietuvu uzņemtu Eiropas Savienībā, jo tajā izmantotie padomju ražojuma RBMK tipa reaktori tiek uzskatīti par nedrošiem.

Spēkstacijas demontāža, kas ir dārgs un sarežģīts process, joprojām turpinās, un šos darbus paredzēts pabeigt līdz 2038.gadam.