Saeima noraida arī trešo pieprasījumu par Kariņa speciālo avioreisu tēriņiem

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien noraidīja "Apvienotā saraksta" (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par bijušā premjerministra, tagadējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) specreisu izmaksu atšķirībām uz līdzīgiem ceļamērķiem.

Opozīcijas politiķi prasīja sniegt sīkāku informāciju par Eiropas Savienības apmaksātajiem specreisiem ar Kariņa dalību - par to laikiem, atsevišķi arī par ēdināšanas izmaksām un citas ziņas.

AS minēja piemērus izmaksu atšķirībās, piemēram, viens reiss Kariņa delegācijai uz Vāciju izmaksājis 27 000 eiro, bet cits - 42 600 eiro.

Deputāts Edvards Smiltēns (AS) pieprasījuma iesniedzēju vārdā uzsvēra, ka atbildes uz jautājumiem tiekot sniegtas daļēji, netiek sniegtas vispār vai veidojas pretrunas. Svarīgs jautājums esot, kas pieņēma lēmumus par speciālo avioreisu izmantošanu, uzsvēra opozīcijas politiķis, paužot, ka Kariņš intervijās atbildību noveļ uz savu komandu.

Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis, skaidrojot avioreisu izmaksu veidošanās struktūru, norādīja, ka katrā konkrētajā gadījumā izmaksas ietekmē dažādi faktori - galamērķis, konkrētais lidaparāts, izlidošanas atrašanās vieta, darba laika regulējums pilotiem un citi.

Citskovskis sacīja, ka lēmumi tiek pieņemti ņemot vērā nepieciešamību, uzsverot, ka vispirms tiek vērtēta regulāro avioreisu pieejamība. Reizē esot jāņem vērā nenoteiktība par pasākumu norisi, jo bieži neesot zināms precīzs sākuma un beigu laiks ārvalstu vizītēm.

Atbildot par iemesliem, kāpēc ar premjerministru ceļo arī delegācija, Citskovskis norādīja, ka ir drošības nosacījumi, kas individuālu ceļošanu nepieļauj.

Kariņš atbildēja, ka runa ir par laiku pēc Covid-19 krīzes, kad atsākās klātienes tikšanās. Šobrīd avioreisi ir atjaunoti un to biežums ir kā agrāk, bet tajā laikā situācija bija citāda, uzsvēra Kariņš.

Bijušais premjerministrs pieļāva, ka pirms viņa ir bijuši premjeri, kuri dažādu iemeslu dēļ ir mazāk aktīvi strādājuši starptautiski, taču tajā laikā aktīvi vajadzēja nodrošināt atbalstu Ukrainai, deputātiem skaidroja Kariņš. Ārlietu ministrs teica, ka ir "jāatzīst un jāsaprot", ka Latvijā Ministru prezidents ir "atslēgas cilvēks" Eiropas Savienībā un NATO, kas pieņem lēmumus.

Ārlietu ministrs norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu sniegto informāciju par valsts augstāko amatpersonu komandējumu nodrošinājumu, izmantojot aviopakalpojumus, piecām dalībvalstīm nav savā īpašumā lidmašīnas šādiem nolūkiem - Latvijai, Igaunijai, Somijai, Rumānijai, Luksemburgai.

Smiltēns atzīmēja, ka visas valsts augstākās personas ir iesaistītas ārpolitikas veidošanā, un deputātu pieprasījums neesot par premjera lomu. Pieprasījuma uzturētājiem nav skaidrs, uz kādu tiesisko regulējuma pamatu pieņemts lēmums par speciālo avioreisu izmantošanu, ja ir Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kā arī pienākums izvērtēt un izvēlēties "lietderīgāko un saimnieciski sapratīgāko risinājumu".

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) uzskata, ka bijušais Ministru prezidents dzīvo atrauti no tā, kā dzīvo Latvijas sabiedrība. Pēc deputātes vārdiem, Latvija daudzās pozīcijās ir pēdējā vietā un valstij pietrūkst naudas. "Jūs dzīvojat nesamērīgi kā savas valsts priekšstāvis. Ja jūs būtu valstsvīrs, jūs demisionētu," teica opozīcijas politiķe.

Jau ziņots, ka daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim, kas no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai izmaksājuši 613 830 eiro. Kariņš uzskata, ka šādi lidojumi esot bijuši nepieciešami, lai Latvija būtu pārstāvēta starptautiskās sanāksmēs.