Nacionālās pretošanās kustības piemineklim saziedoti tikai 7000 eiro

Piemineklim, ar kuru plānots godināt nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, no vajadzīgajiem 100 000 eiro saziedoti gandrīz 7000 eiro, informēja Latvijas Okupācijas muzeja pārstāve Anete Enikova.

Viņa atzīmē, ka patlaban ar sabiedrības ziedojumiem ir sarežģīti. Kopējā nepieciešamā summa, iekļaujot vietas labiekārtošanu, ir ap 100 000 eiro, no kuriem patlaban saziedoti gandrīz 7000 eiro.

"Līdzekļu piesaiste, tai skaitā aicinājumi sabiedrībai ziedot pieminekļa projekta īstenošanai, turpināsies noteikti vēl arī nākamajā gadā. Optimistiskākais scenārijs paredz projekta realizācijas noslēdzošos posmus 2025.gadā," norādīja Enikova.

Latvijas Okupācijas muzejs martā uzsāka ziedojumu vākšanu piemineklim "Svešo varai spītējot". Tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto pieminekli paredzēts uzstādīt Radio ielā 1, Rīgā. Tā ir vieta, kurā 1963.gada 5.decembra rītā toreiz 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta students Bruno Javoišs 76 metrus augstajā radiotornī tieši pretī Rīgas pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

Tajā dienā radiotornī bija jāplīvo Latvijas PSR karogam, kuru Javoišs nomainīja pret neatkarīgās Latvijas simbolu. Javoiša protesta akts bija labi pamanīts notikums. Latvijas karogs Rīgas radiotornī plīvoja visu dienu, jo tā ātrai noņemšanai milicijas darbiniekiem nebija resursu. Javoišs tika notiesāts un viņam tika piespriests ieslodzījums uz septiņiem gadiem.

Muzeja direktore Solvita Vība iepriekš akcentēja, ka ar pieminekli muzejs vēlas godināt visus, kas cīnījās pret padomju okupācijas režīmu, ziedojot savas dzīvības, pavadot ilgus dzīves gadus ieslodzījumā, pakļaujot sevi un savas ģimenes represijām un izstumtībai sabiedrībā.

Viņa uzsvēra, ka piemineklis būs veltīts gan varonīgiem bruņotās pretošanās dalībniekiem, gan visiem tiem, kas stājās pretī padomju okupācijas režīmam ar nevardarbīgās pretošanās metodēm - Latvijas karoga pacelšanu publiskās vietās, Latvijas svētku un piemiņas dienu atceri, sarkanbaltsarkano krāsu lietojumu dažādās akcijās, pagrīdes grupu veidošanu, atklātu PSRS politikas kritiku, pretpadomju uzsaukumu un skrejlapu izgatavošanu, nelegālas literatūras izplatīšanu, padomju varas simbolu iznīcināšanu, apelēšanu pie ārvalstu valdībām un sabiedriskās domas, okupācijas režīma nodarītā kaitējuma, represiju un cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanu.

Okupācijas muzeja direktore norādīja, ka padomju varai spītēja daudzi tūkstoši cilvēku, un, pateicoties viņiem, padomju okupācijas režīmam vairāk nekā 50 gadu laikā neizdevās noslāpēt neatkarīgas Latvijas valsts ideju.