Kāpēc Latvijas ieslodzīto dzīve šogad kļuvusi cilvēcīgāka (+VIDEO)

Desmit būtiski uzlabojumi, kas veikti ar Eiropas Savienības palīdzību.

Aizvadītajos septiņos gados Latvijas cietumos īstenoti divi Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēti projekti - "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" un "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū" -, kas ieslodzījumu vietās radījuši būtiskas pārmaiņas, ieviešot vērtīgas iniciatīvas, ļaujot bijušajiem ieslodzītajiem atgriezties sabiedrībā un sagatavoties labākai dzīvei. Apkopojot ieviesto projektu rezultātus, nozīmīgākie ieguvumi ir.

1. Ģimenes dienas

Viens no noziedzīgas uzvedības riska faktoriem ir vājas ģimenes saites, siltuma un rūpju trūkums attiecībās, slikta savstarpēja komunikācija, kā arī nespēja saprasties ar bērniem. Līdz projekta uzsākšanai, notiesāto ģimenes jautājumu risināšana nebija resocializācijas procesa uzmanības lokā, tāpēc tika izveidota piemērota vide Ģimenes dienu norisei. Šajos pasākumos ieslodzīto ģimenes locekļi, tuvinieki un atbalsta personas izglītojas par ģimenes saišu stiprināšanu.,tāpat izveidota programma ieslodzītajiem vecākiem, lai stiprinātu saikni ar saviem bērniem. Pasākumos piedalījušies aptuveni 2000 ieslodzīto.

2. Brīvprātīgo darbs

Novērots, ka bijušajiem un esošajiem ieslodzītajiem pietrūkst prasmju, motivācijas lietderīgi izmantot savu brīvo laiku. Līdz projektam brīvības atņemšanas iestādes organizēja brīvā laika pasākumus ieslodzītajiem, taču šim nolūkam netika izmantotas brīvprātīgo darba organizēšanas iespējas. Šobrīd, izveidojot Brīvprātīgā darba likumam atbilstošu brīvprātīgo darba organizēšanas sistēmu, iesaistīti 183 cilvēki, kuri bez atlīdzības palīdz gan esošajiem, gan bijušajiem ieslodzītajiem integrēties sabiedrībā un rast motivāciju jēgpilni pavadīt savu brīvo laiku. Pašreiz vairāk nekā tūkstoš ieslodzītie kopā ar brīvprātīgajiem lietderīgi pavada brīvo laiku un piedalās prosociālās aktivitātēs.

3. Neformālā izglītība

Vēl viens no noziedzīgas uzvedības riska faktoriem ir darba prasmju trūkums. Lai situāciju uzlabotu, patlaban ieslodzījuma vietās tiek apgūtas dažādas neformālās izglītības programmas - no amatniecības līdz pat angļu valodas un datorprasmēm. Šajos pasākumos iesaistījušies vismaz 730 ieslodzīto, kuri pilnveidojuši valodas prasmes, savukārt darba prasmes pilnveidojuši vairāk nekā 2500 ieslodzītie.

4. Sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru

Līdz programmu realizēšanai, ieslodzītajiem nebija pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) konsultācijas, kas nozīmē, ka darba meklēšanu varēja uzsākt tikai pēc soda izciešnas, pametot ieslodzījuma vietu. Lai situāciju uzlabotu, cietumi uzsāka sadarbību ar NVA, izveidojot stabilu praksi notiesāto karjeras izglītībai un profilēšanai, tādējādi profesionālajā izglītībā ieguldot resursus konkrētās specialitātēs un sasniedzot tos notiesātos, kuriem piedāvātā profesija interesē un padodas, lai saistītu ar to dzīvi pēc atbrīvošanas. Kopumā sniegtas vismaz 1442 NVA konsultācijas pirms profesionālās izglītības izvēles un 1736 konsultācijas pirms atbrīvošanās no ieslodzījuma. Tāpat ar NVA konsultantu palīdzību notiesātajiem tiek piemeklēti darba devēji, organizējot darba intervijas vēl esot ieslodzījumā, lai palīdzētu uzsākt darba gaitas uzreiz pēc atbrīvošanas.

5. Resocializācijas process

Notiesāto resocializācijas procesa plānošana tiek nodrošināta balstoties uz notiesātā noziedzīgas uzvedības riska līmeni, fokusējoties uz viņa neapmierinātajām vajadzībām, kas izraisa noziedzīgu uzvedību un resocializācijas satura atbilstību notiesātā mācīšanās stilam, motivācijai, spējām un stiprajām pusēm.

Lai noteiktu veidu, kā strādāt ar notiesātajiem, pirms projekta ieviešanas tika aizmantots izvērtēšanas instruments, kam bija nepieciešami uzlabojumi, jo tas neprognozēja recidīva risku pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma. Situāciju izdevies uzlabot, ieviešot pierādījumos balstītus instrumentus, kas ļauj precīzi plānot resocializācijas gaitu notiesāto noziedzīgas uzvedības risku mazināšanai nākotnē. Pašreiz Ieslodzījuma vietu pārvalde izmanto pierādījumos balstītu noziedzīgas uzvedības diagnostiku, savukārt īpaši sagatavoti speciālisti plāno nozieguma recidīva mazināšanu, analizējot izmaiņas notiesāto uzvedībā un prognozējot tālāko attīstību pēc soda izciešanas.

Līdz projekta uzsākšanai ieslodzījuma vietas izmantoja atšķirīgas pieejas, lielākoties izmantojot papīra formātu, tādējādi bija grūti veikt datu salīdzināšanu. Pašreiz process ir digitalizēts un integrēts Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sistēmā, tādējādi optimizējot datus, kas ļauj veikt arī pētījumus resocializācijas procesa attīstībai.

6. Sociālās uzvedības korekcijas programmas

Uzsākot projektu, tika apzināts, ka nepieciešams pilnveidot ieslodzīto sociālās uzvedības korekcijas programmas, lai panāktu to atbilstību mūsdienīgām prasībām, kā arī sagatavotu personālu darbam ar tām. Visām nozīmīgākajām resocializācijas vajadzībām pašreiz nodrošinātas starptautiski atzītas un pierādījumos balstītas sociālās uzvedības korekcijas programmas, tostarp sabiedrībai bīstamākās noziedzīgās uzvedības individuālo cēloņu novērtēšanai. Īpaši sagatavots programmu vadītāju sastāvs nodrošina Ieslodzījumu vietu pārvaldes pāreju uz pierādījumos balstītu intervenci atkārtotu noziegumu riska mazināšanai.

7. Darbs ar klientiem-senioriem

Iepriekš darbs ar visiem ieslodzītajiem tika veikts pēc viena principa, neizdalot atsevišķas mērķa grupas. Lai situāciju uzlabotu, tika izveidotas atsevišķas programmas, lai palīdzētu, piemēram klientiem-senioriem vai klientiem-vardarbībā cietušajiem. Ieviestas sociālās rehabilitācijas programmas, kas palīdz ieslodzītajiem.

8. Darbinieku atlase

Iepriekš personāla atlases procesā neizmantoja individuālu pieeju, drīzāk tā tika organizēta, izmantojot standarta kritērijus". Pašreiz ieviesta kompetenču centra metode, kad vadošie virsnieki amatos tiek pieņemti balstoties gan formālos kritērijos, gan arī individuālās kompetencēs.

Savukārt, lai uzlabotu darbinieku, tostarp virsnieku, profesionālo izglītību, ieviestas četras licencētas profesionālās pilnveides programmas, sagatavojot platformu e-izglītībai. Tāpat realizēta Ieslodzījuma vietu pārvaldes pāreja uz virsnieku profesionālo pilnveidi.

9. Papildu apmācības

Strādājot ar likumpārkāpējiem, personālam nepieciešama ne tikai atbilstoša izglītība, bet arī profesionālais atbalsts, kas līdz projekta ieviešanai trūka. Līdz šim īstenots koučings 23 vadītājiem, kā arī 984 supervīzijas darbiniekiem, lai uzlabotu sadarbību ar ieslodzītajiem un gūtu motivāciju darbam ar ieslodzītajiem.

10. Sadarbība ar dažādām iestādēm

Lai veicinātu pašvaldību un sociālo darbinieku labāku izpratni par sociālo darbu brīvības atņemšanas iestādēs un pēc atbrīvošanās, izstrādāta rokasgrāmata, kuras mērķis ir palīdzēt ieslodzījuma vietu un citu iestāžu sociālajiem darbiniekiem.

Ņemot vērā to, ka pret visiem ieslodzītajiem bija vienāda attieksme un pieeja, lai gan, izdalot atsevišķas grupas, novērst potenciālos apdraudējumus būtu efektīvāk, sagatavotas vadlīnijas profesionāļiem, kur apkopoti un izplatīti materiāli potenciālajiem likumpārkāpējiem. Savukārt sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu uzsākta preventīva darbība, lai mazinātu dzimumnoziegumus ģimenēs, sasniedzot potenciālos likumpārkāpējus latentajā dimensijā.