Noraida priekšlikumu ieviest «kara nodokli» tiem, kas veic tirdzniecību ar KF

Saeima šodien noraidīja opozīcijā esošā Nacionālās apvienības deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu ieviest "kara nodokli" uzņēmumiem, kas veic tirdzniecību ar Krieviju.

Kiršteins debatēs klāstīja, ka Ukraina pašlaik sastopas ar problēmām starptautiskā līmenī saņemt nepieciešamo militāro atbalstu, savukārt Krievija nostiprina savu militāro potenciālu. Politiķis akcentēja - ja nespējam šo morālo jautājumu atrisināt un ieviest šādu nodokli, tad ārlietu ministram Krišjānim Kariņam (JV) vairs nevajadzētu starptautiskās sanāksmēs apgalvot, ka esam Ukrainas pusē.

Deputāts Artūrs Butāns (NA) norādīja, ka tie, kuri turpina tirdzniecība attiecības ar Krievijas asiņaino režīmu, ir izdevīgākā situācijā nekā tie, kuri morālu iemeslu dēļ ir izvēlējušies tā nedarīt. Politiķis arī norādīja, ka ar līdzekļiem no šāda nodokļa būtu iespējams sniegt atbalstu demogrāfijas vajadzībām.

Kiršteina priekšlikums grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā būtu paredzējis ieviest nodokļa piemaksu jeb "kara nodokli" uzņēmumiem, kas eksportē preci uz Krieviju, kas importē preci no Krievijas, un uzņēmumiem par Latvijas teritorijā realizēto preci no ražotāja, kas iekļauts Krievijas izraisītā kara "sponsoru" sarakstā.

"Kara nodokļa" piemaksas apmērs uzņēmumam tiktu aprēķināts, piemērojot 10% likmi visu Ministru kabinetā noteikto preču kopējam apgrozījumam, ko realizē vai eksportē uzņēmums.

Kiršteina ieskatā, Krievijas izvērstajam karam Ukrainā turpinoties, smagas sekas izjūt Latvijas un visas Eiropas Savienības tautsaimniecība, kā arī to izjūt katrs personīgi, jo ir vērojams degvielas, enerģijas izmaksu un pārtikas cenu būtisks pieaugums.

"Pārsteidzoši liela daļa ietekmīgāko Rietumu un arī Ķīnas uzņēmumu joprojām aktīvi darbojas un pelna agresorvalsts tirgū, vienlaicīgi gūstot ienākumus arī citās valstīs. Šāda situācija tādām kompānijām nodrošina būtiskas priekšrocības un lielākas peļņas iespējas," uzskata opozīcijas deputāts.

Pēc politiķa vārdiem, esot daudz uzņēmumu, kuri gūst "astronomisku, neplānotu un necerētu" peļņu ne tikai kara rezultātā, bet arī Krievijā. Tas savukārt nozīmējot, ka šie uzņēmumi palīdz pildīt Krievijas valsts budžetu ar saviem nodokļiem. Lai nepieļautu ne mazāko iecietību pret tiem, kas tādā vai citādā veidā faktiski finansē karu, ir nepieciešams īpašs regulējums ar finansiālu ietekmi uz šāda veida uzņēmējdarbību, uzsver Kiršteins.