Latvijas iedzīvotāji baidās no mākslīgā intelekta, liecina aptauja (+VIDEO)

Сilvēkiem acīmredzot ir bail no "robotizācijas" iejaukšanās cilvēku sociālajā, emociju un vērtību telpā.

EY Baltijas valstu pētījums par attieksmi pret mākslīgā intelekta (turpmāk - AI jeb artificial intelligence) tehnoloģijām un to izmantošanu, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu Norstat, atklāj, ka iedzīvotāji Latvijā pozitīvi novērtē AI iespējas uzlabot dažādas praktiskas dzīves jomas, taču ir bažīgi, ka AI negatīvi ietekmēs cilvēku radošumu - tā uzskata 51% pētījuma dalībnieku (22% ir pretējās domās), bet 40% domā, ka šis tehnoloģiju kopums pasliktinās cilvēku ikdienas saziņu (24% domā, ka uzlabos). Jāatzīmē arī, ka 40% cilvēku Latvijā satraucas, ka AI pasliktinās vārda brīvību un tikai 12% domā, ka vārda brīvība no AI tehnoloģijām iegūs.

EY pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāju ieskatā vislabāko ietekmi AI tehnoloģijas atstās uz ražošanas nozarēm, kur 58% iedzīvotāju saskata uzlabojumu potenciālu AI ietekmē un tikai 16% domā, ka ražošanas nozaru attīstība cietīs no AI. Savukārt, 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka AI uzlabos transporta sistēmas darbību un tikai 12% ir pretējās domās.

Vēl 49% sagaida uzlabojumus no AI tehnoloģijām valsts un pašvaldību pakalpojumos (20% turpretī domā, ka AI ietekmē tie pasliktināsies), bet 48% domā, ka AI atstās pozitīvu ietekmi uz ikdienas drošību (pretēji domā 20% cilvēku). Papildus, 47% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka AI uzlabos medicīnu un veselības aprūpi (pretējās domās ir 21%). Latvijas cilvēkiem domas dalās, vai AI uzlabos izglītību - šeit pozitīvi izsakās 35% iedzīvotāju, bet noraidoši ir 36%.

"Latvijas cilvēki attiecībā uz mākslīgo intelektu ir izteikti praktiski - mūsu sabiedrība labi redz funkcionālu AI potenciālu it sevišķi tur, kur tas ir bijis publiski apspriests un faktiski jau tiek izmantots, piemēram, uzņēmējdarbībā, veselības aprūpē, transporta nozarē un valsts pārvaldē. Taču redzam, ka iedzīvotāji pagaidām izteikti uzmanīgi vērtē AI ietekmi uz cilvēciskās saskarsmes un radošuma dimensiju - cilvēkiem acīmredzot ir bail no "robotizācijas" iejaukšanās cilvēku sociālajā, emociju un vērtību telpā. Tāpat jāuzsver arī, ka cilvēki vēl nesaskata, kādu ietekmi AI atstās uz viņu pašu finansiālo labklājību, proti, tikai 15% Latvijas iedzīvotāju domā, ka AI tehnoloģijas atstās pozitīvu ietekmi uz viņu ienākumiem un vairākums - 62% - ka AI uz ienākumiem ietekmi neatstās vispār," saka Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.

Līdzīgs noskaņojums novērojams arī citās Baltijas valstīs, piemēram, Igaunijā 56% iedzīvotāju uzskata, ka AI pasliktinās cilvēku radošumu (Lietuvā - 59%) un 53% domā, ka AI tehnoloģijas pasliktinās cilvēku ikdienas saziņu (Lietuvā - 57%), bet 42% domā, ka AI atstās negatīvu ietekmi uz vārda brīvību (Lietuvā - 49%). Savukārt, dažādās praktiskās dzīves jomās arī Igaunijā un Lietuvā redzams būtisks AI ietekmes pozitīva vērtējuma pārsvars pār noraidošu attieksmi.