Latvija ir viena no pirmajām valstīm ES, kas ieviesa zibmaksājumus (+VIDEO)

Mūsu valstī ir atrasta lieliska alternatīva skaidrai naudai un maksājumu kartēm, norāda eksperti.

Mazie uzņēmumi, kam šobrīd karšu pieņemšana nav pievilcīga augsto izmaksu dēļ, būs īpaši ieinteresēti izmantot maksājumus ar visaptverošu maksājumu lietotni, vietnei labsoflatvia.lv ziņoja stratēģiskās attīstības eksperts Deniss Fiļipovs.

Taču pagaidām aptuveni 50 % no visiem Eiropas mazumtirdzniecības darījumiem joprojām tiek īstenoti skaidrā naudā.

Ierastā norēķinu prakse – visur Eiropā

Ceļojumi vienmēr ir saistīti ar tādiem salīdzinoši nelieliem maksājumiem kā transporta un muzeja biļetes, stāvvietas, uzkodas, kafijas un suvenīri. Vairums tirgotāju nelabprāt pieņem maksājumus ar karti, par iemeslu minot banku komisijas maksas, kas tirgotājiem mikromaksājumu gadījumos ir neadekvāti augstas, ja salīdzina ar pirkuma kopējo summu. Tādējādi noteiktās vietās ar karti nav iespējas norēķināties. Protams, var izmantot skaidru naudu, bet tas daudziem pircējiem nešķitīs ne ērti, ne droši. Eiropas maksājumu iniciatīvas vienotais digitālais naudas maks atvieglos gan norēķinus, gan pārskaitījumus.

Šāds risinājums darbosies identiski visā Eiropā. Līdz ar to ievērojami samazināsies nepieciešamība pēc maksājumu kartēm, skaidras naudas vai vietējām maksājumu lietotnēm, jo digitālais rīks centralizēs sadrumstaloto Eiropas maksājumu vidi.

Eiropas maksājumu iniciatīvas projektā šobrīd piedalās piecas valstis: Francija, Vācija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga. Tajās nākamā gada sākumā varam sagaidīt digitālo maksājumu maku. Tas balstīsies uz nesen Eiropā izveidotās zibmaksājumu infrastruktūras, kas nodrošina, ka maksājumi no viena bankas konta uz kontu citā bankā Eiropā notiek nekavējoties.

Būs alternatīva

Jāizceļ, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm eirozonā, kas ieviesa zibmaksājumus un norēķinus viedtālruņos. Vairākums banku Latvijā izmanto šādus risinājumus, garantējot zibenīgus maksājumus, lai valsts teritorijā radītu iespēju naudu pārskaitīt dažu sekunžu laikā. Taču jāsaka, ka situācija nav tik vienkārša, jo citur Eiropā izplatītākas ir tādas lietotnes kā “Apple Pay” un “Google Pay”, kas arī piedāvā veikt maksājumus ar viedtālruni.

Eiropas maksājumu iniciatīva kalpos par alternatīvu iepriekš minētajām maksājumu lietotnēm un no lietotāja skatpunkta strādās pēc līdzīgiem principiem. Eiropas iedzīvotāji varēs realizēt maksājumu uz mobilā telefona numuru, naudai nekavējoties nokļūstot adresāta bankas kontā.

Veselīga konkurence maksājumu kartēm

Vēl būtiska Eiropas maksājumu iniciatīvas projekta ambīcija bija ieviest sen loloto Eiropas karti. Kā liecina dati par 2022. gadu, 99 % transakciju visā Eiropā tiek veiktas ar starptautisku organizāciju “VISA” un “Mastercard” kartēm, kas padara reģiona maksājumu vidi kritiski atkarīgu no šīm ASV bāzētajām kompānijām. Eiropas bankām un finanšu institūcijām ir niecīga teikšana par ASV kompāniju lēmumiem, un tas nozīmē ļoti ierobežotas vai nekādas iespējas veikt dažādus tirgus atbalsta vai kontroles pasākumus, kad tādi ir nepieciešami.

Eiropas reģionam ir jāstiprina Eiropas maksājumu sistēmas neatkarība, jo politiskā situācija var mainīties.

Eiropas maksājumu iniciatīvas risinājums piedāvās taustāmu labumu gan Eiropas iedzīvotājiem, īpaši ceļošanas un darba nolūkos, gan tirgotājiem, sniedzot vienotu un konkurētspējīgu digitālo rīku. Lai gan sākumā lietotnes galvenais uzdevums būs padarīt ērtāku norēķinu pieredzi iedzīvotājiem, vēlāk to varētu papildināt dažādu uzņēmumu lojalitātes programmas, “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumi un digitālā eiro iniciatīva. Tas nozīmē, ka mums būs universāls risinājums, kas sekmēs iekļaujošu digitālo līdzdalību un ievērojami samazinās Eiropas Savienības ievainojamību no ārējiem apdraudējumiem.