Latvijas IKP deviņos mēnešos samazinājies par 0,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums piekto ceturksni pēc kārtas) konstatēts apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 6,3%.To ievērojami ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 6,5% (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā).

Citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences - pieaugumi vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 2,2%), elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,3%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,1%). Savukārt samazinājumu uzrāda gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 5,8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 18,2%), mēbeļu ražošana (par 26,9%).

Pārējā rūpniecībā novērojamo kritumu (par 9,3%) ietekmēja samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 3,1%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 24,7%). Savukārt pieaugums bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 2,7%).

Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību (+0,9 procentpunkti) deva būtiskais būvniecības nozares pieaugums (par 16,1%). Izaugsme novērota visās trijās apakšnozarēs - ēku būvniecība pieauga par 33,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms - par 2,3% un specializēto būvdarbu veikšana - par 16,6%.

Tirdzniecības nozarē konstatēts samazinājums par 3,6%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 5,9%. Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu (par 3,9%) veicināja lejupslīde gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā - attiecīgi par 3,2% un par 4,3%. Aktīva darbība turpinās automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē - pieaugums par 5,9%.

Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 9,8%) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (par 4,5%), ūdens transports (par 20,3%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 18,6%), pasta un kurjeru darbības (par 9,5%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 8,9%).

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares pozitīvu attīstību (pieaugums par 2,5%) nodrošināja ēdināšanas pakalpojumu sniegšana (pieaugums par 3,8%), savukārt izmitināšanas nozarē vērojams samazinājums par 1,3%.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā šajā ceturksnī vērojams kritums (par 1%). To veicināja apjoma kritums informācijas pakalpojumu sniegšanā (par 3,5%), kā arī telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā (par 15,2%), savukārt, pieaugums (par 7,5%) vērojams datorprogrammēšanā un konsultēšanā.

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 14,9% apmērā ietekmēja kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 23,2%. Pieaugums ir bijis apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē, kā arī finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās - attiecīgi par 3,9% un 4,8%. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares attīstību sekmēja bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un kopējo izmaksāto atlīdzību samazinājums, kā arī kopējo iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 5,4%) ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 41,3%), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,5%). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 3,2%), veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 11,6%), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 2%).

Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības (trešajā ceturksnī pieaugums par 2,1%). Situācija dažādās nozares jomās ir atšķirīga - pozitīvas attīstības tendences vērojamas iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (pieaugums par 7,9%), apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 2%), ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā (par 15,7%).

Negatīva ietekme uz nozares attīstību trešajā ceturksnī bija darbaspēka meklēšanai un nodrošināšanai ar personālu - samazinājums par 17,9%, biroju administratīvajām darbībām (samazinājums par 3,7%), kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē (samazinājums par 4,2%).

Produktu nodokļu, galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi, samazinājumu 1,2% apmērā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums.