Asociācija: Politiķi ir pārāk «mīksti», lai pieņemtu spēcīgus lēmumus

Lauksaimnieku ārkārtas sapulce Slampē bija vienas organizācijas vēlme izpaust savu varu un ietekmi, bet Zemkopības ministrijai (ZM) jārespektē arī citu saimniecību un organizāciju viedokļi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš norādīja, ka Slampē tika izmantota emocionālā situācija lauksaimniecībā, lai viena organizācija sakārtotu savas intereses un uzspiestu ministrijai pieņemt lēmumus.

"Tas sapulcē ļoti spilgti izpaudās, ļoti autoritatīvi, pavēlnieciski likt ministrijai darīt lietas, balstoties uz lauksaimnieku emocijām un nebūšanām, tādā veidā atrisināt kaut ko citu," sacīja Norkārklis.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka tagad no lauksaimnieku puses ir pārmetumi par birokrātiju un jaunām prasībām, bet visam pamats ir lauksaimnieku kopīgi ar ministriju izveidotais stratēģiskais plāns.

"Jā, tā ir Eiropas Komisijas (EK) politika, bet lielākā atbildība par stratēģisko plānu kopumā ir ministrijas ierēdņiem kopā ar lauksaimniecības organizācijām, un, protams, arī Nacionālajai apvienībai, kas plāna izstrādes laikā vadīja ZM," uzsvēra Norkārklis.

Viņš atzīmēja, ka ministrija viena plānu neizstrādāja. EK deva plāna rekomendācijas, bet lauksaimnieku organizācijās neskaitāmās darba grupās stratēģisko plānu, kāds tas tagad ir, izstrādāja.

"Paši vien uztaisījām birokrātiju, gribējām vienkārši, nesaistot ar Eiropas mērķiem saņemt vieglu naudu bez nosacījumiem, mēģinot apmānīt komisiju, bet beigās sanāca milzīgs samezglojums, kas ir mūsu pašu nacionālajā līmenī uzceptais stratēģiskais plāns. Tur ir maz saistības ar EK," pauda asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus Norkārklis norādīja, ka EK deva Latvijai iespēju mazināt birokrātiju, ieguldīt vides mērķos, attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un mazās un vidējās saimniecības, bet atsevišķu lauksaimnieku organizāciju spēcīgais lobijs visu plānu pakārtoja graudkopībai un lielajām saimniecībām, kas paņem lielāko finansējuma daļu.

Viņa ieskatā, ja būtu bijusi pietiekama politiskā griba un ambīcijas, tad stratēģisko plānu varēja saprātīgi sagatavot atbilstoši EK rekomendācijām un nebūtu tādu problēmu kā patreiz. Īpaši mazajiem vidējiem lauksaimniekiem.

"Politiķi ir pārāk "mīksti", lai pieņemtu spēcīgus lēmumus un attīstītu spēcīgu lauksaimniecību Latvijā. Mums ir ļoti liela attīstības plaisa starp lielajām industriālajām saimniecībām un mazajām, vidējām saimniecībām. Nespējot konkurēt, mazās un vidējās saimniecības arvien vairāk iziet no tirgus, jo atbalsta mehānismi ir ļoti negodīgi," stāstīja Norkārklis.