Valmieras skatītāji redzēs izrādi par slaveno novadnieku Jāni Daliņu (+VIDEO)

Viņš bija ne vien izcils sportists, bet arī priekšzīmīgs zemnieks, Ulmanim apdāvināts.

5.janvārī pirmizrādi piedzīvos režisora Toma Treiņa un radošā ansambļa veidotais stāsts "Daliņš" par latviešu soļotāju, valmierieti Jāni Daliņu, kurš 1932.gadā Losandželosā startēja kā viens no diviem Latvijas pārstāvjiem olimpiskajās spēlēs un 50 km soļošanas distancē izcīnīja sudraba medaļu. Tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga.

Trīsdesmitajos gados katrs skolas puika mēģināja atdarināt "Daliņa soli", bet pieaugušie griezās tik populārajā Jāņa Āres fokstrotā "Ak, kaut man Daliņa kājas būtu". Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu vieglatlētiem, soļotājs Jānis Daliņš (1904 - 1978), kas lika pasaulei iemācīties latviešu karoga sarkanbaltsarkanās krāsas.

Kā vienam zemniekam izdevās "aizsoļot" līdz sudraba medaļai 1932.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā un kļūt par pirmo Eiropas čempionu soļošanā 1934.gadā Turīnā?

"Kad sāku strādāt Valmieras teātrī kā režisors, atceros, ka ik pa laikam dzirdēju par Jāni Daliņu. Valmierā ir stadions, kas nosaukts viņa vārdā, ir piemineklis, sienas gleznojums un arī iela. Šķita, ka aiz šī cilvēka ir interesants stāsts, kā viņš no zemnieka kļuva par vienu no izcilākajiem sportistiem Latvijas vēsturē. Izrāde būs soļojums cauri gan karstajām Losandželosas ielām 1932.gadā, gan cauri Jāņa Daliņa dzīvei," izrādes tapšanas impulsus atklāj režisors Toms Treinis.

Izrādes radošajā komandā arī scenārija autors Mārtiņš Meiers, scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Marta Treine, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, komponists Platons Buravickis.

Lomās Anna Nele Āboliņa, Eduards Johansons, Januss Johansons, Ingus Kniploks, Inese Ramute, Klinta Reinholde, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Jānis Daliņš ir viens no diviem sportistiem, kas 1932. gadā pārstāvēja Latviju olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Viņš startēja olimpiādes vienīgajā soļošanas distancē — 50 kilometru soļojumā, kuru līdz tam pats vēl ne reizi nebija veicis. 3. augustā lielā karstumā Daliņš distancē ierindojās otrajā vietā, tādējādi izcīnot Latvijai pirmo olimpisko medaļu valsts vēsturē. Kad abi sportisti (otrs bija desmitcīņnieks Jānis Dimza) ieradās Rīgā, tos dzelzceļa stacijā sagaidīja ap 3000 līdzjutēju ar ārlietu ministru Zariņu priekšgalā.

Pēc Berlīnes olimpiādes Daliņa panākumi vairs nebija tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērš savai saimniecībai un ģimenei. Neskatoties uz to, Daliņš līdz Otrā pasaules kara sākumam ietilpa pasaules soļošanas elitē un gatavojās startēt arī 1940. gada olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauca šos plānus. Daliņš gan turpināja startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīnīja vācu okupācijas laikā 1942. gadā. Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startēja jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947. gadā viņš uzvarēja stadiona soļojumā Nirnbergā.

Jānis Daliņš bija ne vien izcils sportists, bet arī priekšzīmīgs zemnieks, kura darbība simpatizēja Latvijas valsts vadītājam Kārlim Ulmanim. Ulmanis kā kāzu dāvanu un cieņas apliecinājumu nosūtīja Daliņam sējmašīnu, mēbeles un vannas istabas aprīkojumu.Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Daliņa vārdā tika nosaukts Valmieras stadions un iela, kas iet gar stadionu.