LDZ: tiks modernizētas Bolderājas un Iļuciema stacijas (+VIDEO)

Valsts uzņēmums arī gatavojas pa dzelzceļu savienot Daugavpili ar Rēzekni.

Platformu modernizācijas projekta ietvaros paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - Iļģuciems un Bolderāja, ziņoja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

"Darbi šajās stacijās arī ir aizkavējušies un visdrīzāk tiks pabeigti tikai 2024.gadā. Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam. Kas attiecas uz līniju Rīga-Cēsis, tad, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum. Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk".

"Pašlaik varētu runāt par savienojumu Krustpils-Jelgava, kas ir tā saucamā kravu līnija un ļauj savienot Latvijas austrumu un rietumu daļu, nebraucot caur Rīgu. Tomēr ņemot vērā to, kāda noslodze ir Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, bez šīs līnijas būtu neiespējami nodrošināt kravu piegādes Liepājas ostai, arī Ventspils ostai, kā arī kravu piegādes no šīm ostām Latgales reģionam. Tāpat arī militārās vajadzības plānotajam Sēlijas poligonam.

Vēl varētu apsvērt savienojumu Rēzekne-Daugavpils. Taču arī tas pilda ne tikai iekšējās satiksmes, bet arī starptautisko pārvadājumu funkciju. Turklāt te ir jāvērtē arī nākotnes potenciāls. Ja pašlaik šīs līnijas noslodze ir mazāka, tad tomēr nākotnē, attīstot pasažieru pārvadājumus, arī savienojums Rēzekne-Daugavpils varētu būt interesants un vajadzīgs.

Turklāt nākotnē tieši Latgalē ir iespējami ļoti interesanti risinājumi. Jaunajā ES fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni. Jā, tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, mēs nonākam pie tā, ka nevis dažas reizes dienā brauc vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga, bet gan pārvadājumu frekvence var būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu", - tā Pļavnieks.

Bolderājas stacija uzbūvēta 1873. gadā līdz ar Bolderājas dzelzceļa līnijas izbūvi, un tolaik tā bija otra lielākā dzelzceļa stacija pēc Rīgas.1884. gadā no stacijas uzbūvēti pirmie atzarojumi, un vēlāk to skaits stipri palielinājies. Daudzi no tiem darbojas arī mūsdienās. Agrāk aptuveni mūsdienu Bolderājas stacijas atrašanās vietā bija pieturas punkts Spilve (atklāts 1930. gadā kā pieturas punkts 10. kilometrā, drīz pārdēvēts par Spilvi un pastāvējis līdz pasažieru satiksmes pārtraukšanai), bet Bolderājas stacija atradās tālāk uz Buļļupes pusi, apmēram Lielās ielas rajonā. Otrā pasaules kara laikā stacijas ēka nodedzināta, un tās vietā tikusi izmantota bijusī bagāžas glabātuve. Perona atliekas šeit saglabājušās līdz mūsdienām. 1970. gadā Bolderājas stacija pārcelta tagadējā vietā — tuvāk Rīgai — un uzbūvēta jauna stacijas ēka.

Iļģuciema Kravas stacija, ika atvērta 1926. gadā, sākumā dēvēta par Iļģeciemu. Lai arī Iļģuciema stacija nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, 1935. gadā Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi Rīga—Iļģuciems. Vilcieni pieturējuši Torņakalnā un Zasulaukā, bijuši pārpildīti. 2023. gadā stacija pārdēvēta par Iļģuciema Kravas staciju, jo par Iļģuciemu paredzēts saukt jaunu pieturas punktu Bolderājas līnijā, netālu no Lāčupes stacijas.