Vidzemes zēni un meitenes saņem karavīru prasmes (+VIDEO)

Valsts aizsardzības mācības ir pilnīgi cits formāts, režīms un vide.

Lai gan Valsts izglītības satura centrs valsts aizsardzības mācību kā obligāto priekšmetu skolās plāno iekļaut 2024. gadā, Siguldas novada vidusskolās to jau veiksmīgi īsteno otro mācību gadu. Siguldas novads ir viens no retajiem valstī, kurā pašvaldības dome sadarbībā ar skolu direktoriem rīkojās drosmīgi.

Siguldas novada 10. un 11. klašu skolēni šī mācību kursa laikā jaunsargu instruktoru vadībā apgūst gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskās nodarbības vienu reizi mēnesī astoņu stundu garumā, ko katra skola nosaka pati. Valsts aizsardzības mācību ietvaros ietilpst pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, noturība krīzes situācijā un vadībā, kā arī valsts aizsardzības iemaņu apguve, ziņo vietne sigulda.lv.

Papildus tam arī nākamajā vasarā jauniešiem būs iespēja piedalīties nometnē, kurā notiks padziļināta valsts aizsardzības prasmju apgūšana un prakse komandas vadīšanā un līderībā, kā arī sadarbības veidošanā reģionālā un nacionālā līmenī.

“Atšķirībā no vairuma Latvijas skolu prakses, mēs novadā valsts aizsardzības mācību īstenojam obligātā kārtā visiem 10. un 11. klašu skolēniem, iespējams, esam pat vienīgie Latvijā. Prakse rāda, ka tas strādā. Mūsu skola nav saņēmusi nevienu principiālu pretenziju no jauniešiem un viņu vecākiem ne par to, kāpēc tas ir obligāti, ne par pašu konceptu,” stāsta Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Paši jaunieši programmu uztver pozitīvi. Tāpēc, ka valsts aizsardzības mācības ir pilnīgi cits formāts, režīms un vide. Tās ir pārmaiņas no ikdienas – ķīmijas, matemātikas vai fizikas stundām. Reizi mēnesī ar jauniešiem visas dienas garumā strādā jaunsargu instruktori. Praktiskās mācības, kurās Siguldas novada skolēni apgūst militāro topogrāfiju un orientēšanos, aplūko dažādus ieročus, kā arī apgūst izdzīvošanas prasmes un nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, notiek ārpus izglītības iestādes.

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors pēc sarunām ar skolēniem secina, ka lielākie ieguvumi ir jaunapgūtās prasmes. “Tās ir lietas, kas nav iekļautas vispārizglītojošo skolu programmās. Pilnīgi atšķirīgas no civilās dzīves. Svarīgi piebilst, mēs, Siguldas novada skolas, esam proaktīvas. Līdz ar to mūs neskar politiskas reformas, kas varētu notikt saistībā ar valsts aizsardzības mācību saturu un tā ieviešanu skolās. Mēs savu mājas darbu esam izdarījuši. Tas, ko jau līdz šim esam paveikuši ar pārējiem kolēģiem, skolu direktoriem, ir ļoti pozitīvi no procesu pārvaldības viedokļa,” gandarīts ir R. Kalvāns.

Valsts aizsardzības mācības jau tagad ir apliecinājušas, ka šis ir labs piemērs tam, kā skolu jaunatnei veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, sniedzot iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.

Svarīgi piebilst, ka valsts aizsardzības mācību apgūstošiem vidusskolēniem pēc programmu absolvēšanas nav obligāti jāsāk militārā karjera.