Viedoklis: Latvijā diabēts netiek ārstēts savlaicīgi un efektīvi

Latvijā diabēts netiek ārstēts savlaicīgi un efektīvi, uzskata Latvijas Diabēta federācija.

Federācijas prezidente Indra Štelmane uzskata, ka diabēta ārstēšana Latvijā nenotiek saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, tādēļ slimība netiek ārstēta savlaicīgi un efektīvi, kas izraisa smagas komplikācijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimību attīstību, tādējādi palielinot ārstēšanas izmaksas un priekšlaicīgu mirstību.

Vairākas sabiedriskās un profesionālās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājam Andrim Bērziņam (ZZS), veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) un Nacionālajam veselības dienestam, aicinot veikt uzlabojumus diabēta ārstēšanā.

Vēstules autori norāda, ka diabēta pacientu skaits Latvijā strauji pieaug un pēdējos gados sasniedzis 100 000. Savukārt diabēta ārstēšana Latvijā neatbilstot Eiropas un starptautiskajām vadlīnijām. Šīs vadlīnijas diabēta pacientu ārstēšanā paredzot izmantot efektīvas terapijas slimības agrīnās stadijās, turpretī Latvijā spēkā esošie nosacījumi paredzot pacientiem vispirms nozīmēt mazāk efektīvus medikamentus. Tas nesniedzot nepieciešamo ārstēšanas rezultātu un nenovēršot ar diabētu saistīto smago komplikāciju - nieru, acu, sirds un asinsvadu slimību attīstību.

Tāpat šāda ārstēšana esot pretrunā "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam" izvirzītajam mērķim Latvijā samazināt priekšlaicīgu mirstību. Priekšlaicīgas mirstības galvenais cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības. Savukārt 2. tipa cukura diabēts ir saistīts ar divas līdz četras reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, pauž organizācija un atsaucas uz statistiku, kas liecinot, ka vairāk nekā puse cilvēku ar otrā tipa cukura diabētu mirst sirds un asinsvadu slimību dēļ.

Komplikācijas un priekšlaicīgu mirstību ir iespējams mazināt, diabēta pacientiem savlaicīgi nodrošinot efektīvu terapiju, teikts vēstulē.

Vēstules autori akcentē - jo vēlāk diabētu atklāj, jo vairāk komplikāciju rodas un attiecīgi kļūst sarežģītāka un dārgāka to ārstēšana. Starptautiskie dati liecinot, ka komplikācijas diabēta ārstēšanas izmaksas palielinot četras reizes. Savukārt sirds un asinsvadu slimību ārstēšana veidojot no 20% līdz 49% no kopējām tiešajām otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas izmaksām.

Organizācijas vēstulē pauž gandarījumu par veselības ministra apņēmību pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu ar mērķi to atbrīvot no neefektīviem medikamentiem un aizstāt ar efektīviem, novēršot nelietderīgu budžeta līdzekļu tērēšanu, kā tas ir diabēta pacientu ārstēšanā, kur, "lietojot Eiropas vadlīnijām neatbilstošas terapijas, tiek iztērēts ievērojams apjoms līdzekļu bez būtiska veselības ieguvuma".

Vēstules autori aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā meklēt iespējas uzlabot diabēta pacientu ārstēšanu, palielinot valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanas efektivitāti. Tāpat vēstules autori aicina atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu 2024.gada budžetā diabēta ārstēšanai.

Vēstuli parakstījusi Štelmane, Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere, Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības vadītāja Landa Jaunzema, pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane, Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes locekle Barba Girgensone, Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.