OECD rekomendācijas pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju, pauž ĀM (+VIDEO)

Krišjāņa Kariņa resors apkopojis ieguvumus, ko Latvija gūst no globalizācijas struktūras.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus. Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību OECD laika periodā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūlijam.

Aizvadītajā pārskata periodā OECD turpināja sniegt savu ieguldījumu, stiprinot daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju pasaules globālo problēmu risināšanā. Tas balstās uz organizācijas biedru kopīgajām vērtībām – indivīda brīvība, demokrātija, likuma vara, cilvēktiesības, dzimuma līdztiesība, kā arī vides ilgtspēja un cīņa ar nevienlīdzību. Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, OECD nemainīgi turpina iestāties par uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, brīvu un taisnīgu starptautisko tirdzniecību un investīciju plūsmām, kas balstās uz tirgus ekonomikas principiem.

Lai ieviestu OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju ietverto rekomendāciju regulāri pārskatīt minimālo ienākumu robežvērtības un palielināt pabalstus mazāk aizsargātajām grupām, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir pilnveidota minimālā ienākumu līmeņa sistēma. 2023. gada 1. jūlijā stājas spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem, un to paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju, jo īpaši mazāk aizsargātākās grupas.

2023. gada 12.–14. jūnijā Latvijā viesojās OECD eksperti, sniedzot atbalstu IZM izglītības kvalitātes monitoringa pilnveidei un datos balstītas pieejas nostiprināšanai, veidojot efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu vispārējā izglītībā. Vizītes laikā OECD eksperti tikās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, kā arī piedalījās darba semināros, kur demonstrēja labās prakses piemērus datos balstītai izglītības rīcībpolitikai no OECD dalībvalstīm, lai kopā ar IZM pārstāvjiem padziļināti apzinātu Latvijas situāciju, esot virzībā uz skolu tīkla reorganizāciju.

2023. gada oktobrī–novembrī plānots saņemt OECD tehnisko palīdzību IZM institucionālās kapacitātes novērtējumam, kas vērsts uz lomām un pienākumiem izglītības kvalitātes monitoringa un skolu tīkla reformas atbalsta jomā.

Līdz 2023. gada jūlijam tika izstrādāts sākotnējais OECD novērtējums inovācijas kapacitātei valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās, kurš pašlaik tiek izskatīts Latvijas pusē, kā arī nodots komentāriem citām OECD dalībvalstīm (Publiskās pārvaldības komitejas delegātiem).

2023. gada 21. februārī norisinājās OECD un Latvijas divpusējā projekta Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) mērķu sasniegšanas veicināšanai. Pētījumā secināts, ka Latvijai maksimāli efektīvi jāizmanto tās rīcībā esošie resursi, jo zinātņietilpīgo nozaru iespējas pilnvērtīgi attīstīties uz biznesa pamatiem ir ierobežotas. Viena no svarīgākajām projekta atziņām ir tā, ka Latvijas uzņēmumiem ir jāizmanto iespējas agrīnos posmos vērtību ķēdēs. Projekta rezultātā ir ielikts būtisks pamats inovāciju ekosistēmu pieejas pārvaldībai Latvijā, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību un sasniegtu straujāku ekonomikas attīstību kopumā.

OECD pētījuma rezultātā secināts, ka vidēji 41% iedzīvotāju OECD dalībvalstīs uzticas valdībai salīdzinoši ar 24,5% Latvijā.

Krišs Ziverts