Saeimā saka: «Dienu pirms vēlēšanām Šleseru nosauca par Putina aģentu» (VIDEO)

Latvijas Saeimā notiek smagas debates par nacionālo drošību.

Nacionālās apvienības deputātu grupa oficiāli vērsusies pret kultūras ministri Agnesi Loginu (Progresīvie), kura apsūdzēta centienos pārkāpt Nacionālās drošības koncepciju.

Neskatoties uz to, ka šis pieprasījums netika atbalstīts, parlamentārieši Seima debatēs varēja aizstāvēt savu viedokli par medijiem, valodu un Latvijas aizsardzību.

Ainars Šlesers ("Latvija pirmāja vietā"):

"Nacionālā apvienība saka, ka, nu, Latvijas krievvalodīgajiem ir jāsaprot latviešu valoda, jā, atbalstu, bet šodien, laikā, kad soctīklos informācija izplatās zibens ātrumā, kad informāciju, kas kaut kur izskan, to skatās pa visu pasauli, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiem cilvēkiem – krievvalodīgajiem, arī cilvēkiem Ukrainā, kas nezina latviešu valodu, lai viņi varētu iegūt informāciju, ko domā cilvēki Latvijā. Un es domāju, ka šādi analītiski raidījumi “Latvijas Radio 4” un “Latvijas Televīzijā”, kurus var skatīties arī jūtūbā, var skatīties arī kādā citā platformā, ir ļoti svarīgi. Tie cilvēki, kas ir aizmukuši no Krievijas, sākoties šim karam... Mēs zinām, ka daudzi dzīvo Izraēlā, mēs zinām, ka dzīvo daudzās Eiropas valstīs. Man šķiet, ka būtu ļoti svarīgi, lai arī viņi iegūst informāciju, ko domā cilvēki Latvijā, kāds ir viedoklis, jo viņi grib saprast. Mēs esam Eiropas Savienības valsts. Ja mēs dzīvotu tādā... ja mēs būtu izolēti un principā mums būtu robeža, kuru... mēs sakām, nu, vot tā kā Ziemeļkorejā.

Informāciju visu mēs tagad noslēdzam, viena telpa, vairs nav nekādu mobilo telefonu, nav soc tīklu, nav jūtūba, mēs visu kontrolējam, nevienu nelaižam iekšā. Es uzskatu, ka šai informācijai kara apstākļos ir ļoti augsts drošības aspekts. Ir svarīgi, lai mēs kā demokrātiska valsts informējam arī cilvēkus visā pasaulē par to, ko domā mūsu cilvēki, kā mēs vērtējam situāciju pasaulē, kā jūtas Latvija, kā jūtas latvieši, kā jūtas baltieši kopumā. Man liekas, tā ir misija. Tas nav pat jautājums par naudu".

Glorija Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte):

"Mēs ar Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju devāmies uz Daugavpili, kur iepazināmies ar situāciju, par robežu arī, ļoti labi, ka Nacionālā apvienība pieminēja. Un bija jautājums Valsts policijai un pašvaldības policijai par valodu: vai viņi uzskata, ka sabiedrisko mediju ietekmēšana, slēgšana krievu valodā ietekmēs drošības situāciju un apstākļus tieši Daugavpilī, kur, kā mēs zinām, krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars ir ļoti augsts? Kā tad tie iedzīvotāji iegūs informāciju? Un ko mums Valsts policija atbildēja? Valsts policija atbildēja: “Jā, tas paaugstinās drošības riskus.” Šie cilvēki sāks iegūt alternatīvu informāciju. Šie cilvēki, kur ir ļoti augsta nelegālās televīzijas skatīšanās un ar katru gadu pieaug, ko atzina Valsts policija, šie cilvēki iegūs informāciju no propagandas kanāliem.

Nesaprotu, kur ir problēma atstāt sabiedrisko mediju? Mēs tik daudz runājam par to, lai iekļautu krieviski runājošos Latvijas iedzīvotājus mūsu sabiedrībā, lai viņi būtu informēti, lai viņi nebūtu pakļauti propagandas riskiem, kā jūs to minat. Un tai pašā laikā ar otru roku mēs cērtam nost, mēs viņus atdalām, nošķiram. Un par robežu. Ļoti labi, jūs pat īsti nezināt, tas ietver – ietver! Robeža ir visa vienos caurumos – vienos caurumos! Un jūs uztrauc valoda, nevis robeža. Bet tieši robeža ir valsts drošība. Un tur ir tādas nekārtības un tāda ārkārtas situācija! Un tieši Nacionālā apvienība – neviens nebija ieradies uz Daugavpili".

Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība):

"Nacionālās apvienības programmā ir ļoti skaidri pateikts, ka panāksim Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursiem, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un veicinot atjaunīgo resursu izmantošanu, atbalstīsim atomelektrostacijas izbūves iespējas Latvijā. Vienkāršiem vārdiem runājot, skaidrs, ka diskusijām ir vietas, bet šis virziens no Nacionālās apvienības puses ir atbalstāms un tiks atbalstīts, tāpēc tur nav saskatāmas pretrunas ar Nacionālās drošības koncepciju.

Attiecībā par Loginas kundzi man ir ļoti žēl, ka viņa neieradās Pieprasījumu komisijā, varbūt pareizi, pareizi izdarīja, arī šodien nav ieradusies, varbūt pareizi izdarīja, jo bieži vien, kad viņa izsakās, tad visiem ir jāsaķer galva. Varbūt tā bija tā motivācija, kāpēc tikai aizsūtīta parlamentārā sekretāre ar ļoti neviennozīmīgu reputāciju, bet nu vismaz jaunu katastrofu pati Agnese Logina neradīja.

Attiecībā par Nacionālās drošības koncepcijas būtību. Redziet, stāsts jau nav par to, ka mums būtu vienots saturs sabiedriskajos medijos, kas tiktu pārtulkots krievu valodā, runa ir par pilnīgi alternatīvu saturu, kas tiek radīts priekš Latvijā dzīvojošās auditorijas, kas informāciju iegūst krievu valodā. Un tā informācija ir ļoti neviennozīmīga. Es minēšu divus pavisam nesenus precedentus, kas notika tagad oktobrī.

Viens precedents – Krievijas vēstniecības laureāts Sergejs Pavlovs bija sagatavojis rakstu, kas nebija veltīts latviski runājošai auditorijai, bet tieši krievu auditorijai. Ļoti garš apcerējums par to, vai drīkst uz mašīnām izvietot šos uzrakstus “ja russkij” vai “esmu krievs”, kur tika aptaujāti dažādi eksperti, mēģināts atrast likuma robus, lai attaisnotu iespēju izvietot šādus uzrakstus uz mašīnām. Vai tas ir mūsu drošības interesēs, ka sabiedriskais medijs rada šādu saturu? Krievijas vēstniecības laureāts Sergejs Pavlovs, kurš strādā sabiedriskajos medijos".

Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmāja vietā"):

"Mani izbrīna mūsu tuvredzība saistībā ar šo te Nacionālās drošības koncepciju. Ko es ar to gribu teikt? Pat ja mūsu valstī nebūtu neviena cilvēka, kuram dzimtā valoda ir krievu valoda, tad es būtu tas, kurš uzstātu, ka mums ir nepieciešams medijs, kurš ir valsts medijs, no nodokļiem apmaksāts medijs, kuram saturs ir saskaņots, lai viņš raidītu tanī valodā, kas tiešā mērā var ietekmēt mūsu iedzīvotājus, tiešā mērā ietekmē karu Ukrainā. Tātad visas šīs te lietas. Tas ir ļoti būtiski. Un šeit es nerunāju par to, kas notiek šeit, mums iekšienē. Ar to mums ir jātiek pašiem galā.

Bet par šo te konkrēto punktu man jau šķiet, ka godīgi būtu tā, ka vajadzētu tagad pārskatīt. Ja šis punkts tika ielikts iekšā tanī brīdī, kad bija cita koalīcija, šobrīd ir pavisam cita koalīcija, tad šī koncepcija ir jāpārskata un tad vēlreiz jānobalso par šo, un tad varbūt, ka radīsies tā patiesā aina mums.

Savukārt, runājot par atvainošanos – par atvainošanos, tad tanī brīdī, ka vienu dienu pirms vēlēšanām Šleseru nosauca par Putina aģentu, ka viņš ir saņēmis naudu no Putina, kāds medijs atvainojās viņam? Kurš atvainojās? Tika nozagtas vēlēšanas! Neviens neatvainojās, tātad mums nav nevienam te jāatvainojas".

Voldemārs Burkevics