Saeimā: «Vai tiešām mēs kā kristīga nācija kopumā gribam ķerties mirušajam?»

Uzsākta likumprojekta par Sarkanās armijas militāro kapsētu pārapbedīšanu Latvijas apdzīvotās vietās izskatīšana.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Kiršteina, Edvīna Šnores, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Artūra Butāna, Jāņa Vitenberga un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā).

"Tas, kas radīja bažas, ka šajā jautājumā tiek runāts arī par... ne tikai pieminekļiem, bet arī par apbedītiem cilvēkiem, par viņu iespējamu arī pārvešanu kaut kur, un tas, kas mani šokēja (es vienkārši labprāt gribētu dzirdēt, jo Aleksandrs Kiršteins vienmēr arī dod tādus datus), vai tiešām mēs gribam ķerties apbedīšanas vietām un kaut ko pārapbedīt, jo mums jau ir simtiem tūkstoši cilvēku, kas ir apbedīti pēc Otrā pasaules kara. Jā, nu viena lieta tur, ka tu nojauc kādu pieminekli, kam nav nekāda sakara ar kapiem, bet vai tiešām mēs plānojam tagad rakt ārā tos cilvēkus, kas guļ jau tajā zemītē kopš Otrā pasaules kara, un ka mēs tagad... kur mēs viņus vedīsim – uz Krieviju vai vēl kaut kur? Nu man tas tiešām līdz galam nav saprotams".

"Vai tiešām mēs gribam šajā gadījumā nonākt līdz tam, ka tagad tos cilvēkus ar visiem tiem pieminekļiem mēs mēģināsim pārapbedīt kaut kur? Jo te neiet runa par vienu kapu. Jūs atcerieties, kā tur savā laikā bija Aļošas jautājums tai pašā Tallinā, kas izraisīja pietiekoši lielu rezonansi. Man šķiet, ka šis jautājums ir jāvērtē ļoti, ļoti piesardzīgi, jo, jūs saprotiet, kapu vietu pārvietošana tikai tāpēc, ka ir priekšvēlēšanu laiks, tas ir ļoti bīstams precedents. Un mēs zinām to, ka ir lietas, ar kurām mēs varam jokoties, mēs varam politiski varbūt arī profilēties, bet es aicinu tomēr neatbalstīt iniciatīvu, kas arī paredz to, ka kapu vietas kaut kur ir jāpārvieto. Tas izraisīs ļoti sliktas sekas. Un vai tiešām mēs kā kristīga nācija kopumā gribam ķerties mirušajam?" - tā Šlesers.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionāla Apvienība):

-Es jums pastāstīšu, ka 2019. gadā Blīdenes pagasta mežā tika atrasti 66 karavīri, tā bija 308. latviešu strēlnieku divīzija. Un loģiski, ka karavīriem būtu jāatrodas turpat netālu esošajos Tušķu karavīru kapos, Brāļu kapos. Tātad šeit tika sameklēti tiem, kam ir radinieki, un kam nav, tie tiek pārapbedīti... tika pārapbedīti šajos Tušķu karavīru kapos. Šādā veidā tiek izrādīta cieņa karavīriem.

"Mums ir labi paraugi Latvijā, - pauž Kiršteins, -Teiksim, Bejas somu karavīru brāļu kapi, kurus uztur un kopj somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” atbalstītāji, Tamperes Neatkarības cīņu tradīciju asociācija. Vācu karavīru kapus kopj atsevišķi dibinātas biedrības, tieši kas nodarbojas ar karavīru uzkopšanu. Šajos karavīru kapos karavīri tiek pārapbedīti no dažādām vietām, un šie kapi... nu, mēs varam minēt piemēru – Beberbeķu kapi, Saldus kapi – tie ir vienkārši kapi ar nopļautu zāli, ar skaistām kapu kopiņām sakoptām... tātad šeit galvenais ir – ka atsevišķi apbedījumi tomēr acīmredzot, sevišķi, kuri ir atpūtas vietās kaut kur vai ceļmalās, nu tur netiek izrādīta cieņa, un tie nav brāļu kapi.

Tas notiek visā pasaulē – notiek karavīru apbedīšana. Līdz ar to šī likumprojekta ideja ir... un es domāju, ka arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apskatīja šos jautājumus. Bet es minēšu trīs piemērus.

Mums ir sarkanarmiešu kapi. Ja mēs runājam par pieminekļiem, kuri tiešām ir labi pieminekļi – karavīrs ir nometies uz ceļa, viņam ir noņemta kaska rokā... Bet mums ir karavīru kapi, kur ir agresīvs karavīrs, kas vicina automātu. Un tad ir jautājums: vai latviešu tautas tradīcijās kapos iet ar ieročiem, vai tā ir kultūras pazīme, vai tā ir tomēr atšķirīgas civilizācijas pazīme? Vai šinī gadījumā tomēr nebūtu normāli šādus militāros okupantu armijas simbolus aizvietot ar normālām piemiņas plāksnēm, kā tas jau ir dažos citos karavīru kapos? Tātad šeit šī priekšlikuma būtība ir sakārtot šos kapus. Es gribētu pateikt, ka, piemēram, daudzi nav pamanījuši, ka Brīvības gatvē, kas faktiski ir ātrgaitas maģistrāle, Berģu kalna labajā pusē arī jūs varat ieraudzīt betona karavīru, kas vicina automātu".

Balsojuma rezultāts: par – 49, pret – 18, atturas – 9. Likumprojekts komisijām nodots.