Lielākajai daļai Latvijas pusaudžu skolā nav pieaugušo, kuriem uzticas (+VIDEO)

Ar izglītību, izpratni un atbalstu ir iespējams samazināt bulinga izpausmes un palīdzēt jauniešiem, - stāsta eksperte.

Katrs ceturtais Latvijas jaunietis vismaz reizi nedēļā vai biežāk skolā piedzīvo apcelšanu vai novēro, kā skolas biedri apceļ citus, liecina Samsung "Solve for Tomorrow" konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja.* Izskaust bulingu skolās nav izdevies, un eksperti uzskata, ka situācijas uzlabošanā jāsadarbojas gan pedagogiem, gan mentālās veselības speciālistiem, gan vecākiem.

Jau iepriekš ziņots, ka teju katrs desmitais pusaudzis vecumā no 14 līdz 16 gadiem skolā jūtas slikti. Rīgā šis skaitlis ir vēl augstāks - tā norādījuši jau 15% aptaujāto. Līdzīgi rādītāji ir arī citās lielajās pilsētās (vidēji - 12%). Zemāki rādītāji ir lauku skolās, kur vien 4% jauniešu norāda, ka skolā ikdienā jūtas slikti.

Priecē, ka piektā daļa jauniešu skolā nekad nav piedzīvojuši vai novērojuši citu skolēnu apcelšanu. Taču to daļa, kas šādas situācijas ir piedzīvojusi, ir daudz augstāka. Katru mēnesi apcelšanas situācijas ir novērojis katrs desmitais jaunietis, katru nedēļu vai biežāk - teju trešdaļa - 27%. Salīdzinot situāciju reģionos, visbiežāk apcelšanas gadījumus novēro vai piedzīvo Pierīgā un Kurzemē, visretāk - Vidzemē.

"Bulings skolās un jauniešu savstarpējās attiecības ir sarežģīts un ilgstošs problēmjautājums. Pilnībā izskaust bulingu varētu šķist neiespējami, bet daudz kas ir atkarīgs no tā, kā sabiedrība, skolas un vecāki attiecas pret bulingu, kādi pasākumi tiek veikti tā risināšanai un novēršanai. Ar izglītību, izpratni un atbalstu ir iespējams samazināt bulinga izpausmes un palīdzēt jauniešiem attīstīt labas attiecības un konfliktu risināšanas prasmes," stāsta Bērnu un Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule.

Jauniešiem ir būtiska vismaz vienas atbalsta personas klātesamība skolā. 69% skolēnu aptaujā norādījuši, ka viņu pašsajūtu ļoti ietekmē tas, vai viņiem skolā ir iespēja kādam uzticēties un izstāstīt, ja noticis kas slikts vai skolēns jūtas nomākts. Tāpat svarīga ir apziņa, ka jaunietis tiks ne vien uzklausīts, bet problēma tiks risināta. Tomēr tikai 43% jauniešu skolā patiešām ir šāds pieaugušais, kuram viņi uzticas un pie kā vērstos problēmsituācijās.

"Atbalsta personas ir būtiskas jebkuru grūtību risināšanā. Pedagogi skolā var palīdzēt bērnus atbalstīt emocionāli un praktiski, kā arī radīt vidi, kur bērni jūtas droši un pieņemti. Lai to paveiktu efektīvi, ir svarīgi, lai skola un skolas personāls veicinātu labas attiecības un sadarbību. Vecāku iesaiste, sadarbība un atbalsts, protams, arī ir ļoti nozīmīgs, lai veiksmīgi risinātu izaicinājumus, " norāda E.Bārtule.

Psiholoģe aicina vecākus, saskaroties ar šādām situācijām, pirmkārt pievērst savam bērnam pilnu uzmanību un rūpīgi uzklausīt viņu. "Mudiniet bērnus dalīties ar savām sajūtām un pieredzi, uzklausiet, un izvairieties uzreiz izteikt savu viedokli. Dabiski, ka vecākiem var rasties neapmierinātība vai dusmas, dzirdot par sava bērna sāpīgajām pieredzēm, taču centieties palikt mierīgi un uzklausīt bērnu līdz galam. Iedrošiniet bērnu, ka viņš ir rīkojies pareizi, nākot pie jums un atklājot šo informāciju. Nākamais solis ir saziņa ar skolu, taču būtiski, lai tā būtu mierīga un uz sadarbību vērsta saruna, jo tikai tā var palīdzēt šo situāciju aktualizēt, izprast un risināt," stāsta E.Bārtule.

Slikta pašsajūta, pāridarījumi un citi nepatīkami notikumi gan skolā, gan ārpus tās liek skolēniem nevēlēties doties uz skolu. 78% aptaujāto skolēnu norāda, ka vismaz reizi mēnesī un pat biežāk piedzīvo dienas, kad nevēlas doties uz skolu. Visbiežāk šādi jūtas Vidzemes reģionā dzīvojošie.