Starp Igauniju un Latviju būs jauns jūras starpsavienojums

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, aģentūrai LETA pavēstīja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Ņemot vērā novērtējumu un tehnisko analīzi, starpsavienojumu jauda plānota 1000 megavatu apmērā un, veicot nepieciešamās investīcijas pārvades infrastruktūrā, pieslēgumu plānots izbūvēt līdz 2035.gadam. Precīza starpsavienojuma atrašanās vieta un citas tehniskās detaļas tiks saskaņotas vēlākos projekta posmos.

"Jaunais starpsavienojums ļaus palielināt pārvades jaudas starp Igauniju un Latviju, kas ir būtisks AER attīstībai Latvijā un Igaunijā kā sauszemē, tā jūrā. Mēs šo sadarbību redzam kā pirmo soli ceļā uz starpsavienota hibrīdpārvades tīkla izveidi Baltijas jūrā, tādējādi veicinot dekarbonizācijas un AER attīstības mērķu sasniegšanu visā Baltijas jūras reģionā," norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

AST un "Elering" ir vienojušies par sadarbību, lai īstenotu kopīgus sagatavošanās pasākumus, tostarp veiks pētījumus par ietekmi uz vidi un tehniski-ekonomiskajiem aspektiem, kas ir nozīmīgi, lai pieņemtu lēmumu par nākotnes investīcijām starpsavienojuma attīstībā.

Operatori plāno projektu īstenot ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), nodrošinot nepieciešamo finansējumu projekta izpētēm un starpsavienojuma būvniecībai. Pēc ES līdzfinansējuma apstiprināšanas operatori lems par tālāko projekta īstenošanu.

2020.gadā darbu sāka jaunuzbūvētais trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojums. Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu projekta ietvaros tiek pārbūvēti arī divi citi Igaunijas-Latvijas starpsavienojumi - šovasar tika pabeigta Valmiera-Tartu elektropārvades līnijas pārbūve, savukārt Valmiera-Tsirgulina līnijas pārbūvi plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Jau vēstīts, ka AST koncerna apgrozījums 2023.gada pirmajos sešos mēnešos samazinājās par 11,6% un bija 105,117 miljoni eiro, kā arī kompānija guva peļņu 8,409 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem attiecīgajā periodā pērn.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.