Sprūds: Izraēlas konfliktam ir liela bīstamība, ka tas var kļūt plašāks

Izraēlas konfliktam ir liela bīstamība, ka tas var kļūt plašāks, tāpēc pagaidām jāliek lietā visi diplomātiskie līdzekļi, lai tas nenotiktu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas aizsardzības ministrs, ārpolitikas pētnieks Andris Sprūds (P).

Vaicāts, cik tālu šis konflikts varētu paplašināties, viņš atbildēja, ka vispirms tās būtu blakus esošās valstis un tur bāzētās teroristiskās organizācijas, sākot ar "Hezbollah" Libānā, taču kopumā radikālo islāmistu teroristiskās organizācijas ir visai plaši izplatītas visā reģionā. Noteikti savu nozīmīgo lomu spēlē arī Irāna, kura jau ir paziņojusi, ka neskatīsies uz konfliktu no malas, stāstīja Sprūds.

Politiķis atzīmēja, ka šajā situācijā tiek uzskatīts par svarīgu demonstrēt spēku, ko jau dara gan Izraēla, gan ASV, parādot, ka neviens manevrs nepaliks bez atbildes. "Vienlaikus, kā mēs redzam, ASV valsts sekretārs aktīvi cenšas apbraukāt reģionu, lai diplomātiski šo situāciju vismaz ar blakus esošajām valstīm risinātu," sacīja aizsardzības ministrs.

Viņš atzina, ka šādi konflikti parasti atblāzmojas arī plašākā pasaulē, kur frontes pirmajā līnijā var būt mierīgie civiliedzīvotāji, un konkrētajā gadījumā jau ir notikuši terorakti arī Eiropā - Francijā un Beļģijā.

"Mēs redzam, ka Eiropā arī islāma radikālisms ir klātesošs. (..) Šie riski ir kļuvuši par apdraudējumu un diemžēl arī paņēmuši cilvēku dzīvības. Mēs dzīvojam nedrošības laikmetā. No vienas puses mēs redzam Krievijas agresiju tepat, mums kaimiņos, - iebrukumu suverēnā valstī, teritorijas okupāciju un civiliedzīvotāju upurus, un arī faktiski var runāt par teroristiskiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Nu mēs redzam [to] arī Tuvajos Austrumos. Skaidrs, ka arī Eiropa nav pilnībā imūna. Šīs nedrošības tendences ietekmē plašāk, tajā skaitā arī Eiropu un Eiropas sabiedrību," sacīja aizsardzības ministrs.

Sprūds gan piebilda, ka nedrošība ir viļņveidīga atkarībā no ģeopolitiskās situācijas un valstu ambīcijām.

Kā ziņots, 7.oktobrī "Hamas" iebruka Izraēlā, nogalinot ap 1300 cilvēku un vēl ap 150 paņemot par ķīlniekiem. Izraēla uz to reaģēja ar kara pasludināšanu pret "Hamas", kam sekojuši gaisa triecieni Gazas joslai, kuros gājuši bojā tūkstošiem palestīniešu un vēl vairāk nekā 10 000 cilvēku guvuši ievainojumus.

Kaujās ar teroristiem Izraēlas teritorijā likvidēti aptuveni 1500 palestīniešu kaujinieki, lēš Izraēlas armija, kas pati savukārt zaudējusi ap vairākus simtus karavīru.