Kultūras ministre Logina: «Valstī nevar būt divas informatīvās telpas» (+VIDEO)

33 gadus veca bijuša Rīgas domes deputāte iesaka izmantot Nīderlandes pieredzi cilvēkiem, kuri Latvijā nerunā latviešu valodā.

Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") intervijā sacīja, ka ir nepareizi izturēties pret visām Latvijas mazākumtautībām vienādi. "Krievijas imperiālistiskā domāšana un uzvedības principi izdzēsa visas atšķirības, sametot visus vienā lielā krievvalodīgo katlā".

"Valstī nevar būt divas informatīvās telpas. Tās ir jāsalāgo, bet informatīvās telpas nedefinē tikai valoda, bet arī saturs, kvalitāte un redakcionālā neatkarība. Kvalitatīvs saturs sabiedriskajos medijos mazākumtautību valodā noteikti ir veids, kā mēs varam stiprināt Latviju un veicināt piederību Latvijas telpai un vērtībām. Domāju, ka tas vairāk ir jautājums par saturu un kvalitāti", - pauž Logina.

"Tas ir drošības jautājums, par kuru atbild Latvijas drošības institūcijas, kurām tam ir jāpievērš papildu uzmanība, jo tas nenoliedzami ir drošības risks", - saka ministre.

"Tas nozīmē, ka jākāpina latviešu valodā pieejamā satura apjoms, kas ir gan stāsts par dažādību, gan arī stāsts, piemēram, par filmām, seriāliem. Tas ir fantastisks veids, kā mācīties arī valodu un vairāk saprast kultūrtelpu, kurā mēs esam. Valodas apguvē ir divi līmeņi. Beidzot mēs pārejam uz mācībām valsts valodā. Domāju, ka, ja tas būtu noticis ātrāk, šodien Latvija būtu daudz vienotāka valsts. Ar mācībām valsts valodā mēs nākotnē valodas apguves problēmu ievērojami mazinām. Patlaban mums ir jāpalīdz pieaugušajiem, kuri nezina latviešu valodu dažādu iemeslu dēļ".

"Cilvēkiem ir jāpalīdz saprast, - pauž A.Logina, -ka latviešu valoda Latvijā ir nepieciešama. Tādās pilsētās kā Rīga tas ir jāatgādina. Es pazīstu cilvēkus no anglosakšu valstīm, kuri gadiem dzīvo Rīgā un nemāk latviešu valodu, jo galvaspilsētā var dzīvot, liekot lietā angļu valodu. Tā ir diezgan vispārīga problēma, ar kuru es saskāros, dzīvojot Amsterdamā. Nīderlande ir salīdzinoši maza valsts, kurai apkārt ir citu milzīgu valodu dominance. Es noteikti iepazīšos ar Nīderlandes pieredzi. Latviešu valodas kursiem ir jābūt, jo līdz šim tie bijuši pieejami sporādiski, ar pārtraukumiem. Tā vietā ir jābūt sistemātiskai pieejai, ar kvalitatīvu saturu un pieejamu līdzmaksājumu. To ir iespējams savienot ar Latvijas kultūras satura pieejamības nodrošināšanu".

"Es varu atsaukties uz Nīderlandes pieredzi. Amsterdamā bija pašvaldības rīkoti, intensīvi valodas kursi, kuri bija pieejami teju jebkuram. Pirmajā pusgadā valodas kursi notika trīs vakarus nedēļā, katrs pa trīs stundām. Pēcāk bija divi vakari nedēļā. Gada laikā no nulles līmeņa cilvēks varēja sasniegt B1 līmeni. Tas ir diezgan liels uzrāviens. Viņu mērķis bija tevi iegremdēt valodā un kultūrā. Lai gan šie kursi bija brīvi pieejami katram, tas daudz maksā".