Brīvības iela valstspilsētā pārvērtās par bāreni (+VIDEO)

Komfortam un labākai dzīves kvalitātei ļoti svarīgi ir koki un zaļumi.

Kas notiek ar Latvijas galvaspilsētas galveno ielu? Politiķu bezdarbības rezultātā Brīvības iela turpina degradēties, pauž Rīgas vietne pilsetacilvekiem.lv.

Apskatot Brīvības ielu vakaros, redzam, ka neviens no ielas lietotājiem nav īsti apmierināts ar ielu. Ļoti daudz logu ir tumši, arī pirmajos stāvos, gājēji cenšas no ielas izvairīties, mikromobilitātei īsti vietas uz šaurajām ietvēm nav, sabiedriskais transports stāv kopā ar autovadītājiem sastrēgumos.

"Veidojam ielu atbilstoši prioritātēm", aicina pilsētas aktīvisti.

Lai iela būtu patīkama, tai jākļūst dzīvai. Dzīvībai jāatgriežas māju logos, un jāatgriežas tirgotājiem. Iedzīvotāji nelabprāt dzīvo blakus šosejai, tirgotājiem ir nepieciešami cilvēki, kuri vēlas uz ielas pavadīt savu laiku. Komfortam un labākai dzīves kvalitātei ļoti svarīgi ir koki un zaļumi, kuri veido noēnojumu, vasarās samazina putekļu piesārņojumu un uzlabo kopējo mikroklimatu. Cilvēkiem ļoti svarīgi ir skvēri un laukumi, kuros paslēpušās dažādas aktivitātes, piemēram, kafejnīcas un atpūtas vietas. Atbilstoši Rīgas domes attīstības dokumentiem Rīgā ir mobilitātes prioritāšu piramīda, kurā ir noteikts, ka gājējs, velosipēds un sabiedriskais transports ir šīs piramīdas galvgalī. Rīgas centrālajā daļā nav velojoslu, un sabiedriskā transporta joslas ir saraustītas un neļauj sabiedriskajam transportam neiekļūt sastrēgumos.

Brīvības ielai var izšķirt vairākas daļas; katrai no tām ir lielāki vai mazāki izaicinājumi, kurus var risināt ar dažādiem paņēmieniem:

1)Vecrīga–Elizabetes iela – Brīvības bulvāra daļa, kura šobrīd nefunkcionē kā lineārs parks, jo to nav iespējams izstaigāt no Brīvības pieminekļa līdz Elizabetes ielai. Ielai ir 3 joslas, no kurām pārsvarā tiek izmantotas tikai 2 joslas, izņemot sabiedriskā transporta pieturas

2)Elizabetes iela Bruņinieku iela – iela ir šaurāka, bet cilvēkiem draudzīgāks iekārtojums, kurā brauktuves daļa gan aizņem neproporcionāli lielu vietu;

3)Bruņinieku iela–Jaunā Ģetrūdes baznīca, kurā ir ļoti plaša brauktuve, bet plašums iet roku rokā at troksni un ātrumu;

4)Jaunā Ģetrūdes baznīca – Pērnavas iela, kurā ir vismazākā dzīvība un šauras ietves, bieži vien ir jādala ar “saplīsušām” automašīnām;

5)Pērnavas iela–Barona iela – vieta pirms šaurākās Brīvības ielas vietas (Gaisa tilta).

Katrā no šiem ielas posmiem ir savas akūtākās problēmas, piemēram, šauras ietves un zaļumu trūkums, ir īpaši izteikts jau no Bruņinieku ielas līdz pat Gaisa tiltam. Pirmie soļi Brīvības ielas pārveidē ir veikti, piemēram, izveidojot jaunu autojoslu sadalījuma projektu, veidojot sabiedriskā transporta joslas un velojoslas.