Analītiķi: Latvijas eksports turpinās sarukt

Latvijas eksports, visticamāk, saruks vēl vismaz tuvākajos ceturkšņos, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka preču ārējas tirdzniecības dati šogad nav iepriecinoši, augusts nav izņēmums. Eksports gada griezumā samazinājies par 24,5%, turklāt sezonāli izlīdzinātajos datos preču eksporta ienākumi bija mazākie divu gadu laikā.

Īpaši liels eksporta kritums bija preču grupā, kas ir zināma kā lielākā reeksporta dominētā kategorija, tas ir - minerālie produkti, to eksports bija par 70,5% mazāks nekā pirms gada. Ekonomists norāda, ka sadaļās, kur dominē Latvijā ražotie produkti, aina kopumā ir labvēlīgāka, kaut pašā lielākajā - koksnes produktos, redzams samazinājums par 27,1%. Šo produktu eksports ir atgriezies pie vēsturiskās normas jeb apmēram 200 miljoniem eiro mēnesī pēc pandēmijas laika galvu reibinošā kāpuma līdz pat 380 miljoniem eiro pagājušā gada maijā.

Taču Strautiņš arī atzīmē, ka ir pieaugums par 12,5% kategorijā, kas arī galvenokārt ir reeksports - alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, kuru plūsma uz Krievijas pusi ir izpelnījusies kritiskas piezīmes citu valstu medijos. Kāpums par 7,1% reģistrēts arī farmācijas produktu eksportā, tie ir galvenokārt Latvijā ražoti.

Imports augustā bija mazākais kopš 2021.gada beigām, skaidro Strautiņš. Arī importa pusē starp galvenajām kategorijām lielākais kritums redzams minerālo produktu ailē - par divām trešdaļām, turklāt te ir runa par patiešām lielām summām. Šogad augustā par šiem produktiem, kas galvenokārt ir degviela, gāze un elektrība, samaksāti 238 miljoni eiro, bet pērn augustā šī summa bija tuvu 700 miljoniem eiro.

"Tas signalizē, cik liels ir bijis ietaupījums no globālo un reģionālo enerģijas cenu krituma, kā arī atgādina, ka eksports nav pašmērķis, tā jēga ir nopelnīt naudu, ko samaksāt par importu. Samazinās ienākumi no pārējās pasaules, bet samazinās arī izdevumi. Ārējās tirdzniecības cenu dati saka, ka Latvijas ietaupījumi no importa cenu krituma šobrīd ir lielāki nekā zaudējumi no eksporta cenu krituma. Turklāt pakalpojumu eksports šogad strauji aug," pauž Strautiņš.

Taču šībrīža situācija preču ārējā tirdzniecībā nekādi nevar iepriecināt, un situācija tuvākajā laikā neuzlabosies, prognozē Strautiņš. Rūpniecības noskaņojuma indeksi Eiropā un ASV pēdējā ceturkšņa laikā kopumā ir stabilizējušies. Strautiņš norāda, ka tā ir laba ziņa, bet piebilst, ka tās Latvijas eksporta nozares, kuru galvenie tirgi ir citu valstu rūpniecība, kā arī patēriņa preču tirgi, ne mirkli nav radījušas lielas bažas. Satrauc situācija tajās nozarēs, kuru tirgi ir citu valstu celtniecība. Šis tirgus veido vairāk nekā pusi kokapstrādes noieta, tas ir arī svarīgs arī vairākām citām nozarēm - ķīmijai, metālapstrādei, pašsaprotami - arī būvmateriālu ražotājiem.

Celtniecības optimisms Eiropas Savienībā nepārtraukti samazinās kopš pagājušā gada novembra un ir mīnusu zonā (-8,6 punkti septembrī), kaut arī vēl ir virs vēsturiski vidējā (-11,4). Strautiņš piebilst, ka diemžēl svarīgākais nākotnes vēstnesis - pasūtījumu vērtējums, ir dziļāk aukstuma zonā (-17,1) un pēdējā gada laikā ir pazeminājies straujāk. Turklāt, ja palūkojas uz tirgiem, kas Latvijai ir īpaši svarīgi, tur situācija ir īpaši bēdīga. Spānijā un Itālijā indeksa vērtība ir pozitīva, bet ar tām Latvija tirgojas diezgan maz. Savukārt Vācijā indekss septembrī bija -31,4 punkti, Somijā -40,6 punkti, Zviedrijā -33,1 punkts, bet Polijā -32,4 punkti. Līdzīga aina ir arī Baltijas valstīs.

Par Latvijas eksportētāju tuvākās nākotnes izredzēm liecina arī mājokļu būvatļauju dinamika, norāda Strautiņš. Vācijā to izsniegšana pusotra gada laikā ir samazinājusies uz pusi un ir trešdaļu zem desmit gadu vidējā, bet Zviedrijā - 38% zem desmitgades vidējā. Padziļinās drāma Ķīnas mājokļu tirgū, pirmdien par defoltu brīdināja trešais lielākais nekustamo īpašumu attīstītājs "Country Garden", kura kopējie parādi ir ap 200 miljardiem ASV dolāru.

"Notikumiem Ķīnā nav lielas tiešās ietekme uz mūsu eksportu, tiem ir pat pozitīva ietekme uz mūsu importa izmaksām. Taču netiešā veidā tie var "trāpīt" arī pa mūsu eksportētājiem," uzskata Strautiņš.

Arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīst, ka sarežģītie laiki ārējā tirdzniecībā turpinās. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība augustā samazinājās par 24,5%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un preču importa vērtības kritums bija teju identisks - 24,8%.

Daļu no krituma eiro izteiksmē skaidro rūkošās cenas, taču arī apjomi gāžas lejā, un, piemēram, augustā eksportētais apjoms bijis par vairāk nekā piektdaļu zem tā, ko eksportējām pērn, skaidro Zorgenfreija.

Sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksportam, kritās minerālproduktu grupas preču eksporta ieņēmumi (-67,8%). Joprojām turpinās kritums koka un tā izstrādājumu eksportā (-27,1%). Kritums pret 2022.gadu bijis visās lielākajās koka preču grupās, izņemot kokskaidu plātnes (OSB). Būtiski sarucis arī augu valsts produktu eksports (-59,2%).

Zorgenfreija skaidro, ka tas ir tādēļ, ka straujš kritums redzams labības eksportā - kviešu eksports par 87% zemāks nekā pērn. Ja iepriekšējos gados sākām jauno ražu eksportēt jau augustā, tad šogad augustā tukšums, jo lietus kavēja ražas novākšanu. Labā ziņa - septembrī vismaz šī preču grupa noteikti uzrādīs kāpumu, uzskata ekonomiste.

Eksporta ieņēmumi jau kopš aprīļa ir krietni zem pērnā gada rezultāta, apjomu ziņā esam zem 2022.gada jau teju visu šo gadu, norāda ekonomiste. Ja skatās ilgākā termiņā, tad augustā ieņēmumi no eksporta bija par aptuveni 30% virs 2019.gada līmeņa (pirms visu krīžu un bumu ēras). It kā labi, taču īpaši priecāties nebūtu vietā, secina Zorgenfreija. Tā kā cenas ir par aptuveni tiem pašiem 30% augstākas nekā 2019.gadā, tad skaidrs, ka eksportētā apjoma ziņā esam apmēram turpat, kur 2019.gadā.

"Fakts, ka Latvijas eksportā redzam kritumu, nav brīnums. Esam maza un atvērta ekonomika, mūs ietekmē pasaules vēsmas. Globālā preču tirdzniecība jau aptuveni gadu ir uz lejupvērstas takas. "Bloomberg" tirdzniecības indikatoru analīze liecina, ka, iespējams, ļaunākais jau ir aiz muguras. Redzams kāpums pārkrautajās kravās lielajās pasaules ostās, piemēram, Losandželosā, Dienvidkorejas eksports sācis atgūties, Ķīnā ražošana atsākusi augt pēc būtiskiem ekonomikas stimula mēriem no valdības puses. Tomēr, šie piemēri ir vien atsevišķi cerību asniņi, jo lielākā daļa no indikatoriem joprojām ir zem ilgtermiņa vidējiem līmeņiem, jeb - vēsturiskās normas," skaidro Zorgenfreija.

Latvijai svarīgajā Vācijas tirgū apstrādes rūpniecība augustā saruka jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Ekonomiste skaidro, ka vājais pasūtījumu apjoms un augstais krājumu līmenis liek domāt, ka straujas pārmaiņas uz labo pusi Vācijas apstrādes rūpniecībā diez vai drīzumā redzēsim. Arī pasaulē kopumā noteikti netiek gaidīts, ka pieprasījums un preču tirdzniecība atgriezīsies buma līmeņos, kas bija pēc-Covid laikā. Starptautiskais Valūtas fonds savās oktobra prognozēs vēl nedaudz pasliktinājis skatu uz pasaules un Eiropas ekonomiku nākamajā gadā. Turklāt pasaules izaugsme prognozēta būtiski lēnāka nekā vidēji pēdējās pāris desmitgadēs ierasts. Iemesli - karš, ģeopolitika, pasaules ekonomiku sadalīšanās blokos un centrālo banku likmju celšana.

"Tā vien šķiet, ka pēc straujā krituma, ko redzam šobrīd, un kas zināmā mērā ir situācijas normalizācija pēc pēc-Covid buma, sekos nevis atgūšanās, bet lēnas attīstības periods pasaules tirdzniecībā. Turklāt mūsu uzņēmējus apdraud ne vien globālā pieprasījuma vārgums, bet arī mūsu pašu konkurētspējas jautājums, jo izmaksas, īpaši darbaspēka atalgojums, Latvijā visdrīzāk turpinās augt salīdzinoši strauji," pauž Zorgenfreija.

Līdz ar to ekonomiste prognozē, ka visdrīzāk eksports saruks vēl vismaz tuvākos ceturkšņus. Ja inflācijā neredzēsim nepatīkamus pārsteigumus, ko Izraēlas-Palestīnas konflikta saasinājuma un Somijas-Igaunijas gāzes vada iespējamās sabotāžas apstākļos nevar izslēgt, tad centrālās bankas ap nākamā gada otro ceturksni jau varētu sākt samazināt procentu likmes. Zorgenfreija norāda, ka tas iezīmēs atgūšanās sākumu Latvijas eksporta partneru būvniecības un mājokļu sektoros, kas tad palīdzēs straujāk augt arī eksporta apjomiem.

Jau ziņots, ka Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces 12,508 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 8,2% jeb 1,12 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 15,41 miljardu eiro, kas ir kritums par 9,3% jeb 1,582 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2023.gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 27,918 miljardus eiro, kas ir par 8,8% jeb 2,702 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp augustā Latvija ir eksportējusi preces 1,466 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,6% jeb 103,8 miljoniem eiro vairāk nekā jūlijā, bet par 24,5% jeb 477 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada augustā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,877 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,1% jeb 90,5 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, bet par 24,8% jeb 620,1 miljonu eiro mazāk nekā 2022.gada augustā.