Raidījums: VP Līvānos izmeklē ielas noasfaltēšanu līdz graustā iecerētam SPA

Saistībā ar aizdomām par pašvaldības interesēs izkrāptu Eiropas Savienības (ES) fondu naudu Līvānos sākts jauns kriminālprocess, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

"de facto" atgādina, ka nesen plaši izskanējušie notikumi Valmierā, proti, izmeklēšana aizdomās par pašvaldības interesēs izkrāptu Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, nav unikāli.

Jau iepriekš ziņots par līdzīgiem gadījumiem Līvānos un Ogrē, kur Eiropas prokuratūras (EPPO) uzdevumā arī notikušas kratīšanas pašvaldību domēs. Līdz šim visi šie gadījumi bijuši saistīti ar ražošanas ēkām industriālajos parkos, kur radušās aizdomas, ka projekti bijuši domāti konkrētiem uzņēmējiem.

Raidījums svētdienas vakarā ziņo, ka nupat par Līvāniem sākts jauns kriminālprocess, kur, gluži pretēji, varētu izrādīties, ka konkrēto ielu remonts nav bijis vajadzīgs nevienam uzņēmējam. Tāpēc dome savulaik ķērusies pie radošiem risinājumiem, piemēram, izdomāja, ka, noasfaltējot ielu līdz tai piederošam graustam, varētu atrasties gribētāji to iznomāt un investēt vismaz pusmiljonu, lai izveidotu viesu namu vai SPA centru.

Raidījums noskaidrojis, ka pirms septiņiem gadiem Līvānu novada dome bija izdomājusi sakārtot vienu no pilsētas galvenajām ielām - Dzirnavu ielu - gandrīz 800 metru garumā no krustojuma ar maģistrālo Rīgas ielu līdz pat pilsētas robežai, no kurienes tālāk var aizbraukt līdz pat Preiļiem.

Lai to īstenotu, dome iesniedza projektu "uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstīšanai", lai varētu pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda jeb ERAF līdzfinansējumu. Šīs programmas mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc Līvānu dome iecerēja, ka šis investors, kā labā tiek pārbūvēta iela, varētu būt Rožupes pagastā esošā Līvānu kūdras fabrika.

Raidījums vēsta, ka projektā daļa ielas asfaltēšanas nebija iekļaujama.

Kā risinājumu pašvaldība izdomāja valsts īpašumā esošās vecās mežniecības ēkas pārņemšanu. Tā atradās 600 metru attālumā no Dzirnavu ielas - neasfaltētās Kaiju ielas galā. Līvānu dome saņēma no tobrīd nesen dibinātas Jēkabpils SIA "Trimaļnīki" apliecinājumu par interesi šajā ēkā veikt uzņēmējdarbību, radīt 6 darba vietas un piesaistīt īpašumam investīcijas vismaz pusmiljona eiro apmērā. Pamatojoties uz šī potenciālā investora interesi, tika noasfaltēta arī Kaiju iela, kas ved cauri privātmāju rajonam. Abu ielu remonts kopā izmaksāja 800 tūkstošus eiro, no tiem pusmiljons nāca no ERAF, noskaidrojis raidījums.

Pēc nomas izsoles pašvaldība ar SIA "Trimaļnīki" 2020.gada augustā noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu, taču 2021.gada nogalē tas tika izbeigts, lai gan Līvānu mērs Andris Vaivods (LA) vēl dažus mēnešus pirms tam publiski stāstīja, ka investors jau izstrādājot tehnisko projektu. Raidījums piebilst, ka šobrīd SIA "Trimaļnīki" valdē darbojas bijušais Līvānu novada domes būvinženieris, ilggadējs vairāku pašvaldības komisiju loceklis Armands Šaraks. Viņu domes bijušais izpilddirektors jau pirms diviem gadiem dienesta ziņojumā deputātiem bija nosaucis par uzņēmuma "Trimaļnīki" faktisko īpašnieku.

Raidījums uzsver, ka līdz šim brīdim nav atradies neviens cits investors, kas gribētu uz 30 gadiem nomāt īpašumu, lai pussagruvušajās ēkās un ar grunts kalniem piedzītajā pļavā Dubnas upes krastā ierīkotu kādu tūrisma vai atpūtas objektu, piemēram, viesu namu vai SPA kompleksu. Pirms mēneša Līvānu dome sēdē atzina kārtējo nomas izsoli par nenotikušu - gribētāju maksāt gandrīz 200 eiro mēnesī par Kaiju ielas galā esošo īpašumu nebija arī augustā.

"de facto" zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde septembra vidū saistībā ar Līvānu ielu atjaunošanas projektu uzsāka kriminālprocesu "par iespējamām krāpnieciskām darbībām" no pašvaldības puses. Valsts policijā šo faktu apstiprināja, norādot, ka no tālākiem komentāriem atturēsies, jo izmeklēšana esot sākuma stadijā.

Lietu policijai pārsūtīja Eiropas prokuratūra jeb EPPO, liecina "de facto" rīcībā esošā informācija. Reaģējot uz kādu iesniegumu, EPPO secināja, ka galvenās iespējami krāpnieciskās darbības, kas deva iespēju Līvānu novada pašvaldībai kvalificēties publiskā finansējuma saņemšanai projekta ietvaros, notika pirms 2017.gada novembra, kad spēkā stājās regula, ar kuru tika izveidota EPPO. Līdz ar to pašai EPPO veikt izmeklēšanu šai lietā nav tiesību, tāpēc pārbaudes materiāls šovasar tika nosūtīts policijai.

Līvānu novada domes vadība interviju "de facto" par Kaiju ielas projektu nesniedza.

Domes priekšsēdētājs, Līvānu mērs Andris Vaivods atrodoties "uz slimības lapas", savukārt viņa vietniece Ginta Kraukle (LA) bija komandējumā Rīgā, bet telefoniski norādīja, ka nekādu oficiālu informāciju no Valsts policijas par jauno lietu Līvānu dome nav saņēmusi.