Okupācijas muzejā atvērs rakstu krājumu "Valoda un vara. Valoda, valodniecība un kultūrpolitika no 1940.gada"

Rīga, 19.nov., LETA. Latvijas Okupācijas muzejā šodien plkst.14 atvērs rakstu krājumu "Valoda un vara. Valoda, valodniecība un kultūrpolitika no 1940.gada", aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Inese Jansone.

Viņa atzīmē, ka valoda ir cilvēka, nācijas un valstiskās identitātes pamats, turklāt latviešiem latviešu valoda ir identitātes būtiskākā daļa jeb pamatu pamats. Okupāciju varas to izprata un ar kolonizāciju, rusifikāciju, sovetizāciju, nacifikāciju un ģermanizāciju centās šo identitātes pamatu ietekmēt, izmantojot tiesību aktus, izglītības saturu, tautsaimniecības centralizāciju, veicinot migrāciju.

Rakstu krājumā "Valoda un vara. Valoda, valodniecība un kultūrpolitika no 1940.gada", valodnieces sociolingvistes Vinetas Poriņas redakcijā, iekļautas astoņas valodnieku un vēsturnieku publikācijas, kas aptver laiku no pirmās padomju okupācijas 1940.gadā līdz pat 80.gadiem.

Krājuma rakstu autori ir Jānis Riekstiņš, Dens Dimiņš, Pēteris Vanags, Zita Pētersone, Normunds Dzintars, Vineta Poriņa, Andrejs Veisbergs un Jolanta Visņoha.

Jansone norāda, ka krājumā analizēta Latvijas sovetizācija, latviešu valodas politiskās diskriminācijas jautājumi un pretestība rusifikācijai pēckara gados, kad tika pieņemti lēmumi par latviešu valodas lomas stiprināšanu, taču tie netika pildīti, izglītības sovetizācijas izpausmes latviešu valodas mācību saturā un ideoloģija latviešu valodas mācību līdzekļos, varas ietekme uz padomju un vācu okupācijas preses valodu, tulkojumjoma staļinisma laikā, kā arī varas ietekme uz Rīgas valodas vidi - ielu nosaukumu maiņu un veidošanu. Krājumā iekļauts raksts par jaunrunas pētniecību Polijā.