46% no Latvijas skolniekiem ir saskārušies ar ņirgāšanos gada laikā (+VIDEO)

Tieši konflikti ar vienaudžiem ir mūsu skolu zemo snieguma cēlonis, atzīmē eksperte.

Dažiem bērniem skola nozīmē arī mobingu jeb ņirgāšanos, - vietnei medicine.lv pauž psiholoģe Kristīne Baranovska. Ņirgāšanās ir vardarbības veids izglītības vidē, kas ietver agresīvu uzvedību ar tīšu, naidīgu nolūku radīt ciešanas. Lai gan šāda uzvedība kādreiz tika pieņemta par teju neizbēgamu bērnības “iesvaidīšanas” rituālu, mūsdienās tā ir atzīta par nopietnu problēmu.

"Global Shapers Riga Hub" sociālā projekta “#Neklusē” ietvaros 2020./2021. mācību gadā veikta pētījuma rezultāti atklāja, ka 46% no Latvijas skolniekiem ir saskārušies ar ņirgāšanos pēdējo 12 mēnešu laikā.

Mobings vai ņirgāšanās var izpausties dažādos veidos, tostarp:

-fiziskā ņirgāšanās, kas ietver sišanu, grūšanu un speršanu, kā arī bērna īpašuma iznīcināšanu;

-verbālā ņirgāšanās – apsaukāšanu, aizvainošanu, pazemošanu, iebiedēšanu;

-sociālā ņirgāšanās ietver baumu izplatīšanu, bērna apkaunošanu sabiedriskā vietā vai izslēgšanu no grupas;

-kiberņirgāšanās – draudēšanu vai kaitējuma nodarīšanu, izmantojot e-pastu, interneta vietnes, sociālos medijus, īsziņas vai elektroniski kopīgotus video un fotoattēlus.

Mobings var būt par iemeslu vājam akadēmiskam sniegumam, potenciāli var paaugstināt depresijas, trauksmes, miega un citu psihisku traucējumu risku. Atsevišķos gadījumos mobings var paaugstināt paškaitējuma un pašnāvības risku.

Mobinga situācijas atrisinājums ir cieņpilna komunikācija un abpusēja vienošanās starp upuri un pāridarītāju par ņirgāšanās pārtraukšanu.

Ja situācija kļūst kritiska, jāvēršas pie kāda, kuram ir vara kaut ko mainīt, piemēram, pie skolas direktora vai tiesībsargājošas institūcijas.

“Svarīgi atcerēties: ja bērns piedzīvojis jebkāda veida ņirgāšanos, savlaicīga psiholoģiskās palīdzības nodrošināšana palīdzēs mazināt traumējošā notikuma sekas un ietekmi uz normālu turpmāko attīstību,” teic psiholoģe Kristīne Baranovska.