Mūrniece gandarīta par NBS stiprināšanu viņas pilnvaru laikā

Pēdējo deviņu mēnešu laikā ir paveikts daudz, lai straujāk nekā iepriekš stiprinātu Nacionālos bruņotos spēkus un to militārās spējas, paziņojumā presei norādījusi aizejošā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Mūrniece, stājoties amatā, par vienu no savām prioritātēm izvirzīja valsts aizsardzības dienestu (VAD). Jau šī gada 1.jūlijā Ādažu militārajā bāzē dienestu sāka VAD pirmā iesaukuma karavīri. Arī otrais VAD iesaukums būs brīvprātīgs. Latvijas ambīcija jābūt ik gadu būtiski palielināt VAD jauniesaukto karavīru skaitu. Tāpēc VAD nepieciešamai infrastruktūrai jātop ātri.

Mērķtiecīgi turpināts darbs pie jaunu aizsardzības spēju attīstīšanas, par prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības spējas. Tam papildus rasts valsts budžeta finansējums, panākot vienošanos par papildu 200 miljoniem eiro ik gadu nākamos trīs piecus gadus.

Kopā ar Igauniju šī gada 11.augustā Vācijā noslēgts "jumta līgums" par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T" iegādi. Šī būs lielākā investīcija pretgaisa aizsardzībā Latvijas un Igaunijas vēsturē. Vienlaikus ar Latvijas stratēģisko partneri ASV paātrinātā kārtā norit darbs pie krasta pretkuģu raķešu "NSM", kā arī "Himars" raķešu artilērijas sistēmu iegādes.

"Varam prognozēt, ka Krievija būs galvenais ilgtermiņa drauds Latvijai. Arī NATO ir atzinis Krieviju par nozīmīgāko un tiešāko draudu aliansei. Esmu gandarīta, ka šogad pieņemti nepieciešamie lēmumi par lielāku NATO sabiedroto militāro klātbūtni Latvijā," uzsvērusi Mūrniece.

Lai nodrošinātu papildus sabiedroto karavīru uzņemšanai un apmācībām nepieciešamo infrastruktūru, top jauna Sēlijas militārā bāze un poligons.

Daudz darīts, lai sekmētu militārās industrijas attīstību un veicinātu NBS uzdevumu izpildei nepieciešamā ekipējuma un pakalpojumu piegāžu drošību. Izstrādāts un valdībā akceptēts likumprojekts "Aizsardzības industrijas likums". Papildus tam Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi dokumentus, lai tuvākajā laikā valdībā lemtu par jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanu, kas nodrošinātu mobilizācijas rezervju izveidi un efektīvu pārvaldību, kā arī stiprinātu militārās industrijas un tās piegādes ķēžu attīstību.

Latvija turpināja sniegt militāro palīdzību Ukrainai. Šogad plānots apmācīt vairāk nekā 3000 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus. Kopumā Latvijas militārais atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma pārsniedzis 1% no iekšzemes kopprodukta, ierindojot Latviju starp līdervalstīm palīdzības sniegšanā Ukrainai.

Aizsardzības ministrija paātrinātā kārtībā ir izstrādājusi jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz Visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kā arī nosaka maksimālu visas Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra un no pirmajām krīzes minūtēm.

Visaptverošai valsts aizsardzībai būtiski ir sekmēt sabiedrības noturību pret dažāda veida draudiem, arī militāriem. Tāpēc tika attīstīta Jaunsardzes kustība, kā arī notika aktīva sagatavošanās valsts aizsardzības mācības ieviešanai vidusskolās, kas jau no nākamā gada kļūs par obligāto mācību priekšmetu visās Latvijas skolās.

Pilnvērtīgu valsts aizsardzību ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja Latvija attīstīs visas aizsardzības spējas kopumā, ietverot gan ieroču sistēmas, gan daudzskaitlīgu un militāri sagatavotu rezervi, gan spēcīgu nacionālo militāro industriju un veidojot pret krīzēm noturīgu sabiedrību. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāturpina palielināt finansējums valsts aizsardzībai, sasniedzot 3% no IKP, norādījusi Mūrniece.

Tomēr būtiskākais - katram ir jāapzinās, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir ne vien Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku, bet gan visas sabiedrības kopīga atbildība," uzsver aizsardzības ministre.