Vāc parakstus, lai nodrošinātu ikviena iespējas apgūt latviešu valodu

Platformā "manabalss.lv" sākta iniciatīva ar aicinājumu veikt grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka valstij būtu jānodrošina ikviena ārvalstnieka, kas plāno Latvijā uzturēties ilgāk par trim gadiem, iespējas latviešu valodu apgūt iesākumā vismaz sarunvalodas līmenī, informēja iniciatīvas iesniedzējs, organizācijas "Make Room" vadītājs, kustības "Par" izpilddirektors Miks Celmiņš.

"Mēs varam nīst un dusmoties par to, ka ir daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri neprot latviešu valodu, bet jāapzinās, ka esam jau nīduši un dusmojušies šos 30 un vairāk gadus, un redzam, ka tas ne pie kāda rezultāta nav vedis. Dusmas un nīšana valodu nevienam neiemāca," pārliecināts Celmiņš. Viņš uzskata, ka ikvienam, "kas Latviju sauc par savām mājām", ir jāprot sarunāties latviski, tomēr zināt latviešu valodu nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Celmiņa ieskatā, latviešu valodas apmācība iepriekšējos 30 gadus "ir atstāta pašplūsmā" - tā nav bijusi viena no primārajām valstiskām prioritātēm, līdz ar ko valodas apmācībai netika piešķirti nepieciešamie finanšu resursu, bet valodas politika atstāta tikai atsevišķu politiķu un viedokļu līderu publisku paziņojumu retorikā.

Viņš atsaucas uz iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības rīcības plānu, kas paredzēja valsts valodu stiprināt trīs darba uzdevumos - nodrošināt kursus aptuveni 400 cilvēkiem gadā, sniedzot atbalstu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un organizējot Valsts valodas dienas debates Saeimā.

Tāpat iepriekšējās valdības rīcības plāns paredzēja stiprināt valsts valodu, sekmējot tās lietošanu publiskajā telpā. Pasākums paredzēja valodas kursu un sarunu valodas klubu īstenošanai piešķirt 4,6 miljonus eiro no šī gada jūlija līdz 2025.gadam, kas dotu iespēju apgūt latviešu valodu trīs gadu periodā aptuveni 976 trešo valstu pilsoņiem. Atsevišķi Ukrainas civiliedzīvotājiem šogad piešķirts papildu finansējums 765 tūkstošu eiro apmērā, kas aptuveni 1000 ukraiņiem sekmē apgūt latviešu valodu.

Vienlaikus Celmiņš retoriski vaicāja, vai "tik šaurs skatījums" kā atbalsta sniegšana LNB aktivitātei "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", kā arī debašu organizēšana Saeimā par latviešu valodas situāciju valstī veicina iedzīvotāju spēju apgūt valodu.

Viņš ir pārliecināts, ka topošajai valdībai jānosaka valodas apmācība kā viens no primārajiem uzdevumiem, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs līdz 2026.gadam būtu apguvis latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī un ikviens "jaunpienācējs" jau laikus tiktu iekļauts valodas apmācības procesā.

Jaunajai valdībai būtu jāstiprina vienotas latviešu valodas apmācības sistēmas izveide, kas kontrolētu valodas apguves kursu kvalitāti, sistemātiski koordinētu valodu kursu pieejamību un organizētu sistemātisku ārvalstnieku pieteikšanos valodu kursiem, norādīja iniciatīvas autors.

"Valodas apmācībai ir jābūt pieejamai ikvienam Latvijā dzīvojošajam - ārvalstu studentiem augstskolās, visiem ārvalstniekiem, kas stiprina mūsu uzņēmumus un visiem citiem, kuri šodien un turpmākos gadus Latviju sauks par savām mājām," uzskata Celmiņš.