Politoloģe par topošās valdības deklarāciju: Poētiski skaista vīzija, bet...

Topošās valdības deklarācija ir poētiski skaista vīzija, bet bez skaidri izmērāmiem kritērijiem, šādu vērtējumu pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

"Tā ir poētiski skaista vīzija, bet man nav pārliecības par to, kā es kā Latvijas pilsonis varēšu pārbaudīt, vai solījumi ir sasniegti," savas bažas pauda politoloģe.

Viņa norādīja, ka deklarācijā skaidrāk iezīmējas mērķi saistībā ar veselības nozares finansējumu, valsts parādu un aizsardzības budžetu, bet viskonkrētāk definēta apņemšanās līdz 2023.gada beigām uzbūvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju. Pārējā deklarācija uzrakstīta poētiskā formā par to, "cik skaistu valsti mēs celsim", bet bez izmērāmiem kritērijiem.

Metla-Rozentāle sacīja, ka īsti neredz dokumenta pievienoto vērtību, jo tas nav pragmatiski piesaistīts risināmiem jautājumiem.

Vienlaikus viņa norādīja, ka deklarācijas veidotāji ir padomājuši par vairākiem atslēgas vārdiem, kas sava elektorāta priekšā attaisno partiju ideoloģiskās pozīcijas. Politoloģe pieļauj iespēju, ka vārdi "drošība" un "latviska Latvija" varētu mazināt daļu iedzīvotāju bažas par Zaļo un zemnieku savienības, kā arī partijas "Progresīvie" nokļūšanu koalīcijā. Savukārt atslēgas vārds "iekļaujošs" daļēji iezīmē "Progresīvo" ideoloģisko pozīciju, bet daļēji arī kopējo politikas tendenci.

Komentējot to, kāds iemesls varētu būt tam, ka deklarācija ir tik abstrakta, eksperte sacīja, ka definējot reālas problēmas un mērķus, pozīcija kļūst ievainojamāka.

"Opozīcija var rūpīgi sekot līdzi izpildei un graut pozīcijas popularitāti, tāpēc vieglāk ir rakstīt visu abstraktāk," sacīja Metla-Rozentāle, vienlaikus uzsverot, ka labas pārvaldības princips tomēr būtu uzrādīt precīzi izmērāmus un sasniedzamus rezultātus.

Jau ziņots, ka topošās koalīcijas partneri vienojušies par valdības deklarācijas projektu, kurā uzsvērti Latvijā dzīvojošie cilvēki, kuru labā arī jāveic uzlabojumi ekonomikas, izglītības, veselības un citās jomās.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci - ZZS, bet trīs - "Progresīvajiem". Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.