IeM: Denonsēt tiesiskās palīdzības līgumu ar Krieviju ir politiska izšķiršanās

Tiesiskās palīdzības līguma ar Krieviju denonsēšana ir politiskās izšķiršanās jautājums, nevis juridiskas dabas jautājums, šodien Saeimas Ārlietu komisijā uzsvēra Iekšlietu ministrijas (IeM) Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš.

Viņš uzsver, ka sadarbība starp IeM un Krieviju pēc līguma denonsēšanas vienalga turpināsies. Darbs būs sarežģītāks, bet tas turpināsies.

Vītoliņš norāda, ka Krievijā slēpjas vairāki noziedznieki, kuri tiek meklēti Latvijā. Laužot līgumu starp Krieviju un Latviju sadarbība tiks turpināta atsaucoties arī uz starptautiskajiem līgumiem, bet ir jāņem vērā, ka Latvija no šī līguma tieši apsūdzēto meklēšanā - ir vairāk atkarīga no Krievijas, nevis otrādi.

Arī Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Sanita Pēkale piekrīt, ka līgumu denonsēšana nav juridiskā izšķiršanās, bet gan politiskā. Viņasprāt liela daļa no līgumā iekļautajiem jautājumiem var būt risināma ar starptautisko līgumu palīdzību, bet jāņem vērā, ka arī liela daļa no līgumā iekļautajiem jautājumiem balstīsies uz Krievijas un Latvijas velmi sadarboties.

Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktors Ilvars Turkopuls piekrīt, ka jautājums ir politisks, bet uzsver, ka cilvēku dzīve, kuriem ir vajadzīgi dokumenti no Krievijas - apgrūtināsies.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze uzsver, ka līgums ir vienīgā iespējā iegūt informāciju par cilvēkiem, kuri pieprasa repatrianta statusu. Piemēram, tiek iesniegti dokumenti statusa vai pilsonības iegūšanai, kuros tiek apgalvots, ka konkrētajam cilvēkam ir Latvijā dzimuši senči, kas ir pamats, lai iegūtu repatrianta statusu, bet, pieprasot dokumentus no Krievijas - tiek secināts, ka iesniedzējs nav saistīts ar Latviju.

Pēc līguma denonsēšanas šīs informācijas iegūšana būs apgrūtināta, norāda Roze.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins uzsver, ka Latvijai nav noslēgts Tiesiskās palīdzības līgums arī ar ASV un Lielbritāniju, bet sadarbība vienalga notiek.

"Protams, ka parastajiem cilvēkiem būs grūtāk iegūt dažādus dokumentus no Krievijas, radīsies grūtības, bet ar tām droši vien, ka notāri tiks galā," norāda Litvins.

Zvērināts advokāts Lauris Liepa sēdē uzsvēra, ka starptautiskās konvencijās ir daudz stingrākas prasībās pret dokumentu noformēšanu.

Viņš norāda, ka nav pareizi sadarboties ar kādu, kurš neievēro tiesiskumu un pasaules kārtības principus.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) uzsver, ka šajā situācijā, kad Krievija neievēro tiesiskumu - nav pieņemams principus aizvietot ar ērtumu.

Deputāti lēma atbalstīt likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ārlietu komisijā šodien sāka skatīt Nacionālā apvienības (NA) parlamenta frakcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz denonsēt līgumu starp Latviju un Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās.

NA uzskata, ka pašreizējos apstākļos šādas sadarbības turpināšana ar Krieviju ir pretrunā ar Latvijas definētajām pozīcijām saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

"Laikā, kad Krievija turpina savu agresijas karu pret Ukrainu, nav pieļaujama sadarbības turpināšana vai veicināšana, it īpaši tiesiskuma jomā. Latvijai atbalstīt ar palīdzības sniegšanu šādas sistēmas darbības ir absolūti nepieņemami," likumprojekta iesniedzēju vārdā norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Patlaban Eiropas Savienība, Latvija un virkne citu starptautisku organizāciju un demokrātisko valstu ir atzinušas Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Kad Saeima pieņēma paziņojumu, atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, tika pausts, ka tas varētu ietekmēt arī Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības līgumus, tostarp līgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu.

NA norāda, ka prokuratūras informācija liecina, ka pērn no Krievijas saņemts 31 lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Latvijas ģenerālprokurora ziņojumā par paveikto 2022.gadā teikts, ka, izvērtējot no ārvalstīm saņemtos personu izdošanas lūgumus, ir bijuši gadījumi, kad personu izdošana tikusi atteikta. Krievijai vairāku personu izdošana atteikta, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija.

Kā norāda Kols, jautājums par līguma denonsēšanu iepriekš skatīts Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā, uzklausot kompetentās ministrijas, institūcijas un ekspertu viedokļus, secināts, ka lēmums ir politiska izšķiršanās.

Ja parlaments izšķirsies par līguma denonsēšanu, tad tiesiskā sadarbība, piemēram, krimināllietās būs īstenojama 1959.gada 20.aprīļa Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās ietvaros, bet civillietās - saskaņā ar Hāgas konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību civillietu jautājumos par dokumentu izsniegšanu, gan pierādījumu iegūšanā, gan bērnu aizsardzības jautājumos un citās jomās.

Līgums starp Latviju un Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās stājās spēkā 1995.gada 28.martā. Tiesiskā palīdzība sevī ietver procesuālo darbību izpildi, piemēram, pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu, to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, kā arī ziņu sniegšanu pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma par personu sodāmību.

Tāpat līgums tiek piemērots bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, piemēram, nosakot kārtību sprieduma atzīšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās.