40% Latvijas nedzirdīgo nav pietiekamu zināšanu par savām pilsoniskajām tiesībām

Aptuveni 40% nedzirdīgo Latvijā nav skaidra viedokļa vai zināšanu par savām pilsoniskajām tiesībām un pienākumiem, kā arī par institūcijām, kur griezties, lai aizstāvētu savas tiesības, atklāts Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) projekta "Demokrātijas kultūras laboratorija" gaitā veiktajā pētījumā.

LNS prezidents Edgars Vorslovs neslēpj, ka nedzirdīgie Latvijā jūtas kā "otrā plāna cilvēki", kuri netiek uzklausīti un viņu vidū valda viedoklis, ka "darītāji ir citi cilvēki, nevis mēs paši".

Lai veicinātu pilnvērtīgāko nedzirdīgo līdzpilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, LNS ir sagatavojusi videomateriālu latviešu zīmju valodā par nedzirdīgo tiesībām, par Latvijas Republikas pamatlikumu - Satversmi. Zīmju valodā sagatavots izglītojošs materiāls, kas skaidro pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas kultūras nozīmi, kā arī nedzirdīgo un vājdzirdīgo cilvēku ikdienas vajadzībām, kurš Nedzirdīgo nedēļas laikā, no 18.septembra līdz 24.septembrim, tiks publiskots nedzirdīgajiem veltīto pasākumu laikā Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā.

Vorslovs ir pārliecināts, ka lai nedzirdīgo sabiedrības izglītošanā atbalsts ir jāsniedz visai sabiedrībai. Viņš norāda, ka Pasaules Nedzirdīgo federācija šī gada Nedzirdīgo nedēļas pasākumiem noteikusi devīzi "Pasaule, kurā nedzirdīgie var sazināties zīmju valodā".

"Projektā "Demokrātijas kultūras laboratorija" veiktās un plānotās aktivitātes ir solis pretim šādas pasaules veidošanai. Tikai pieejamība saprotamai informācijai un iespējām izteikties zīmju valodā, var sekmēt nedzirdīgo cilvēku iesaisti dažādās sabiedrībā notiekošajās pilsoniskajās aktivitātēs," viņš uzsver.

Lai informētu par LNS projekta "Demokrātijas kultūras laboratorija" gaitu, paveikto un turpmākajiem uzdevumiem, 18.septembrī plkst.11 savienības telpās, Elvīras ielā 19, notiks preses konference. Tajā piedalīsies LNS vadība un projekta aktivitāšu vadītāji.

Projektu "Demokrātijas kultūras laboratorija" īstenošanas periods ir no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.martam. To finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds".