Kad parakstīs vienošanos par izlīgumu izglītībā? Vanaga izteikusi prognozes

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vienošanās par sociālo mieru izglītības un zinātnes nozarē varētu tikt parakstīta pēc jaunās valdības apstiprināšanas, šādu prognozi pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka tā tiks noslēgta starp institūcijām - arodbiedrību un ministriju.

LIZDA un IZM otrdien tikās, lai turpinātu darbu pie vienošanās izstrādes. Tikšanās laikā bija plānots pievērsties pedagogu darba slodžu balansēšanai, kas bija viena no pedagogu streika prasībām, tomēr, pēc Vanagas sacītā, ministrija vairāk pievērsās jautājumiem par mācību gada un brīvlaiku garumu. Plānots, ka detalizētu analīzi par slodzes balansēšanu ministrija sagatavos līdz 26.septembrim, kad varētu notikt nākošā abu pušu tikšanās.

Vanaga atklāja, ka šis jautājums bija radījis neskaidrības Rēzeknes pašvaldībā, kas slodžu sadalījumu bija interpretējusi nevis nedēļas, bet gada griezumā. Pēc LIZDA priekšsēdētājas sacītā, pārpratums radies pašvaldības komunikācijā ar ministriju.

IZM iepriekš paudusi konceptuālu piekrišanu pedagogu arodbiedrības piedāvājumam par vienošanās noslēgšanu sociālā miera no drošināšanai izglītības un zinātnes nozarē, tomēr tikšot pārskatīti "tehniski jautājumi". Atbilstoši IZM parlamentārās sekretāres Silvijas Reinbergas sacītajam, ministrija nevarot uzņemties atbildību par atsevišķiem punktiem, jo to pieņemšana ir Saeimas vai valdības kompetencē.

Arodbiedrības nosūtītās vienošanās mērķis ir veicināt izglītības un zinātnes attīstību Latvijā, nodrošinot nozarē strādājošo darba un sociāli ekonomisko tiesību un interešu aizstāvību, kā arī sadarbību un sociālo dialogu izglītības un zinātnes nozarē.

Lai to īstenotu, LIZDA piedāvājusi 29 punktus, aptverot visu nozari, kā arī aicinot turpināt darbu pie pedagogu slodžu balansēšanas grafika nākamajiem gadiem un precizēt aprēķinus piešķirtajam valsts budžeta mērķdotācijas finansējumam.

Vienošanās paredz arī piešķirt LIZDA administrācijai un biroja ekspertiem skatītāja tiesības Valsts izglītības informācijas sistēmā. Kā norādīja Vanaga, pieejas neesamība iepriekš nav ļāvusi pārliecināties par ministrijas veikto aprēķinu precizitāti attiecībā par piešķirto finansējumu pedagogu streika prasību izpildei.

Starp pedagogu arodbiedrību un IZM ilgstoši pastāvēja nesaskaņas attiecībā par pedagogu streika prasību izpildi - LIZDA priekšsēdētāja pārmeta ministrijai par kļūdām aprēķinos, kamēr izglītības ministre pauda, ka tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitāti, notiekot "matu skaldīšana".

Čakšas ieskatā, galvenais jautājums, par kuru iesaistītās puses nevarot vienoties, ir par to, kas ir pedagogu darba devējs, atkārtoti uzsverot pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē. Čakša norādīja uz darba devēju "dažādo interpretāciju" par atalgojuma lielumu pedagogiem, lai arī "rāmis" jeb mērķdotācija visām pašvaldībām tiek piešķirta vienādi. "Pašvaldībām ir ļoti liela nozīme izglītības kvalitātes uzturēšanā," uzsvēra ministre.

Vēlāk arodbiedrība pauda bažas, ka strīds starp arodbiedrību un par izglītības nozari atbildīgo ministri ir eskalējies "ministrijas noteiktu darbinieku nekvalitatīva darba dēļ". Pēc Vanagas teiktā, daži IZM darbinieki informāciju ministrei varētu būt "atspoguļojuši nekorekti" vai "nav nodevuši būtisku informāciju".

Kritiski par LIZDA un IZM dialogu iepriekš izteicies Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns, norādot, ka sarunās par pedagogu streika prasību izpildi izglītības iestāžu direktori ir "kļuvuši par ķīlniekiem", jo finansējuma aprēķini arvien tiek precizēti.

Viņš atzinīgi novērtēja arodbiedrības vēlmi panākt lielāku finansējumu nozarei, tomēr uzskata, ka "nav garantijas, ka tā tas arī būs", tāpēc, Kalvāna skatījumā, jābeidz regulāri mainīt skaitļus un kādai no iesaistītajām pusēm - ministrijai vai pedagogu arodbiedrībai - vajadzētu piekāpties. Skolu direktori līdz Jāņiem gribēja modelēt, cik liels būs papildu finansējums skolotāju algām, bet dati arvien mainās, neapmierinātību pauda Kalvāns.

"Miljonu izpratnē papildu finansējums streika prasību izpildei ir sarēķināts, bet konkrētām pašvaldībām un skolām šie miljoni neko neizsaka," izteicās Kalvāns, skaidrojot, ka nepieciešams saprast, kāds ir precīzais finansējums katrai pašvaldībai no septembra.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Čakšas padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts - valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.

LIZDA padome jūnija sākumā pieprasīja līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos MK noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem. Vanaga norādīja, ka LIZDA 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Ministrija esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15.augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

Ņemot vērā, ka grozījumi minētajos MK noteikumos netika veikti, LIZDA pieprasīja Čakšas atkāpšanos. Ministre demisijas pieprasījumu noraidīja, sakot, ka tam nav pamatojuma, jo streika prasības ir izpildītas.