2023. gads Latvijas kokrūpniecībai nebūs viegls (+VIDEO)

"Sankcionēt Krievijas un Baltkrievijas ražotājus bija pareizs lēmums", - tā domā uzņēmējs.

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja 1,757 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 20,6% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss ziņo, ka privātajos mežos kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas ciršana ir samazinājusies uz pusi.

"Eiropā gandrīz vienīgais būvmateriāls, par kuru tiek ziņots, ka ir noticis reāls cenu kritums, ir kokmateriāls. Ņemot vērā, ka vairāk nekā puse no visiem koksnes produktiem, ko saražojam un eksportējam, aiziet būvniecības tirgū, tad tas liecina, ka cenai ir diezgan liela ietekme. Cenas ir ļoti, ļoti kritušās gan dēļiem, gan plātnēm, gan pārējai produkcijai, arī granulām, kurām cena debesīs uzkāpa pagājušā gada otrajā pusgadā. Cenas ir samazinājušās.

Otrs izskaidrojums ir tas, ka arī fiziski mēs mazāk eksportējam. Divu iemeslu dēļ. Mēs Latvijā saražojam mazāk kokmateriālu, jo tirgus situācija ir nelabvēlīgākā un nereti ir izdevīgāk neražot nekā strādāt ar pilnu jaudu. Nozare ir samazinājusi ražošanas apjomus. Tāpat ir jāņem vērā, ka šogad nav importēta ne kapeika no Krievijas un Baltkrievijas izejmateriāla. Mēs līdz tam Krievijā un Baltkrievijā pirkām apmēram vienu miljonu kubikmetru dēļu, kurus tālāk Latvijā pārstrādājām dziļākas pārstrādes produktos vai veicām tālāku apstrādi, kā, piemēram, žāvēšana, ēvelēšana vai profilēšana, un tad eksportējām. Šī apjoma šobrīd nav. Ja paraugās uz dēļu eksporta apjomu, tad ir redzams milzīgs kritums kubikmetros.

Kopumā eksporta apjomi samazinās, jo cenas ir zemākas, mazāk ražojam līdz ar nelabvēlīgiem tirgiem un mēs vairs nepārstrādājam izejvielas no agresorvalstīm", - skaidro K.Klauss.

Rūpnieks aicina nezaudēt pārliecību par Latvijas spējām ražot kvalitatīvus kokmateriālus.

"Ja saskaita valstis, uz kurām esam aizveduši kaut vienu konteineru Latvijā ražotās koksnes produkcijas, tad tās ir pāri par 100 pasaules valstīm".

Lielākais eksporta tirgus Latvijai šobrīd ir Lielbritānija, otra lielākā ir Zviedrija, tad seko abas Baltijas valstis. Nākamās ir Dānija un tad Vācija, kuras ir īpaši nozīmīgas Latvijas ražoto mēbeļu eksportā.

"Ar retiem izņēmumiem šobrīd gandrīz nav tādu koksnes produktu, kuriem ietu izcili, ir pāris, kuriem iet labi. Vēl aizvien bērza saplāksnim uz pārējo produktu fona iet ļoti labi. Iemesls ir gaužām vienkāršs, jo trīs karā ierautās valstis - Baltkrievija, Krievija un Ukraina - savulaik apgādāja 60% no visa Eiropas tirgus. Izslēdzot Baltkrieviju un Krieviju no šī tirgus, proti saplāksnis, tāpat kā lielākā daļa koksnes produktu, ir sankcionētais produkts. Eiropas bērza saplākšņa ražotājiem uz kādu brīdi ir diezgan lielas priekšrocības. Sankcionēt Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktu ražotājus bija pareizs lēmums, neskatoties uz to, ka vairāki ražotāji Latvijā no tā ir zaudējuši būtiskus biznesa segmentus. Koksnes produkti, protams, nevarēja mēroties ar minerālu un naftas produktu eksportu no agresorvalstīm, bet tāpat bija nozīmīgs ienākuma avots, it īpaši Baltkrievijai. Nevajag mums finansēt ienaidniekus šajā zemiskajā karā!" - pauž K.Klauss.