“Mākslīgais intelekts mūsu ikdienas dzīvē ieņem aizvien lielāku lomu", pauž RTU katedras vadītājs.
Līdz ar pirmo sniegu Kuldīgas novada – pakāpeniski arī citu Latvijas pašvaldību ziemas ceļu uzturēšanu uzraudzīs mākslīgais intelekts – datos balstītu resursu izlietojumu paredz šim mērķim sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) īstenotais projekts.
Ziemas ceļu kvalitātes analīzes risinājumā, izmantojot mākslīgo intelektu, iekļautas funkcijas, ka sākoties snigšanai, rodoties apledojumam, pie ceļiem izvietotās meteostacijas, novērošanas kameras vai citi datu avoti automātiski fiksēs, un sistēma izvērtēs situāciju konkrētā ceļa posmā – nepieciešamību turp doties ceļu tīrītājam vai kaisītājam, ko līdz šim, vispirms apsekojot ceļus un tad izlemjot par tālākajiem darbiem, veica pašvaldības atbildīgie darbinieki. Dati automātiski tiks apkopoti izveidotajā IWIROM platformā, kurā pieeja un iespēja reālajā laikā saņemt datus par ceļu stāvokli ziemas apstākļos būs visām iesaistītajām pašvaldībām.
“Mākslīgais intelekts mūsu ikdienas dzīvē ieņem aizvien lielāku lomu, līdz ar to mums ir sava veida izaicinājums to lietderīgi virzīt arī tautsaimniecības attīstībai – šajā projektā ziemas ceļu intelektiskai uzturēšanai. Projekta mērķis ir paaugstināt ziemas ceļu uzturēšanas procesu efektivitāti, izstrādājot uz jaunākajām zinātnes atziņām balstītu atvērtu un modulāru intelektisku ziemas ceļu uzturēšanas atbalsta informācijas sistēmu un tai pielāgotu uzņēmumu resursu plānošanas integrācijas risinājumu, kas ceļu uzturētājiem nodrošinātu datos balstītu resursu izlietojuma pārskatu un proaktīvu lēmumpieņemšanu, minimizējot reakcijas laiku optimālām ceļu uzturēšanas darbībām, tādā veidā sekmējot ceļu satiksmes dalībniekiem drošus braukšanas apstākļus, kā arī nodrošinātu ekosistēmu citiem uz transporta un publisko drošību adresētiem viedajiem pakalpojumiem,” norāda RTU Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs Jānis Grabis.
Ieviešot IWiRoM sistēmas, signālu par ceļu stāvokli varēs saņemt no vismaz sešiem datu avotiem, piemēram, meteostacijām, novērošanas kamerām, koplietošanas ģeotelpiskās informācijas sistēmām. mobilās lietotnes u.c., skaidro Jānis Grabis. Tāpat tiks izveidota datu koplietošanas dalībnieku ekosistēma, un apstrādei tiks izmantoti RTU radītie mākslīgā intelekta modeļi. Projektā paredzēti šādi jaunās sistēmas izplatīšanas kanāli – uzņēmumu resursu sistēmas, monitoringa sistēmas, mobilās lietotnes un ziņapmaiņa. “Svarīgākais, ka pēc visu minēto tehnoloģiju iesaistes būs iespējama savlaicīga un efektīva ziemas ceļu uzturēšana!” uzsver Jānis Grabis.
Visvairāk līdzekļu pietrūkst Latgales iedzīvotāju ārstēšanai.
Pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka aizvien pieaugošos izdevumus dažādās dzīves jomās 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju saskata kā draudu, ka nepietiks līdzekļu pie...
Komentāri