Vairāku komisiju vadību Saeimā plāno atvēlēt opozīcijas politiķiem

Rīga, 17.nov., LETA. Partijas ir neoficiāli vienojušās par atbildību sadalījumu par Saeimas komisiju vadību, tostarp vairāku komisiju vadība varētu tikt uzticēta opozīcijas politiķiem, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Rīga, 17.nov., LETA. Partijas ir neoficiāli vienojušās par atbildību sadalījumu par Saeimas komisiju vadību, tostarp vairāku komisiju vadība varētu tikt uzticēta opozīcijas politiķiem, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Opozīcijas vadībā varētu nonākt Mandātu komisija, kuru varētu vadīt Jānis Vucāns (ZZS), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuru varētu vadīt Daiga Mieriņa (ZZS), kā arī Eiropas lietu komisija, kuru varētu vadīt Andris Sprūds (P). Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā katra partija deleģē pa diviem deputātiem, līdz ar to tajā valdošajai koalīcijai nebūs vairākuma.

Līdzīgi kā Mandātu komisijā, arī Nacionālajā drošības komisijā katra partija deleģē pa vienam deputātam, līdz ar to arī tajā valdošajai koalīcijai nebūs vairākuma, tomēr, kā vēsta LTV, esot panākta vienošanās, ka šo komisiju vadīs Ināra Mūrniece (NA). Viņas kandidatūra gan izskan arī aizsardzības ministra amata kontekstā. Saeimas Budžeta komisiju plānots uzticēt Andai Čakšai (JV), kuras vārds savukārt izskanējis kontekstā ar izglītības ministra amatu.

Saeimas Ārlietu komisija varētu palikt Riharda Kola (NA) rokās, Juridisko komisiju varētu vadīt Andrejs Judins (JV), Aizsardzības komisiju - Raimonds Bergmanis (AS), Izglītības komisiju - Agita Zariņa- Stūre (JV), Tautsaimniecības komisiju - Andris Kulbergs (AS), Pieprasījumu komisiju - Hosams abu Meri (JV), Sociālo jautājumu komisiju - Inga Bērziņa (JV), Cilvēktiesību komisiju - Didzis Šmits (AS), bet Ilgtspējīgas attīstības komisiju - Uģis Mitrēvics (NA).

Kā ziņots, 14.Saeima šodien apstiprināja parlamenta jaunā sasaukuma komisiju izveidošanas principus.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, pieņemtie komisiju izveides noteikumu nosaka, ka katrs Saeimas deputāts var tikt ievēlēts tikai vienā no šādām likumdošanas komisijām: Ārlietu komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā.

Minēto Saeimas komisiju izveidošanā paredzēts ievērot proporcionalitātes principu. Proti, vēl viens deputāts no tās pašas frakcijas šajās komisijās var būt tikai tad, ja šīs frakcijas deputāti jau ir pārstāvēti visās minētajās komisijās.

Papildu tam deputāts var strādāt arī tikai vienā no šādām komisijām: Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Nacionālās drošības komisijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, Eiropas lietu komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Nacionālās drošības komisijā paredzēts ievēlēt pa vienam deputātam no katras frakcijas, bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā - divus deputātus no katras frakcijas. Attiecībā uz Pieprasījumu komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Eiropas lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi plānots ievērot proporcionalitātes principu.

Deputātu komisijās varēs ievēlēt tad, ja viņš Saeimas Prezidijam būs rakstveidā apliecinājis, ka vēlas kļūt par attiecīgās komisijas locekli. Ja komisijas veidošanā ievēroti visi nosacījumi, Saeima pirmajā balsošanas reizē par visiem izvirzītajiem komisijas locekļu kandidātiem balsos kopumā.

Ja Saeimā kādā brīdī būs pie frakcijās nepiederoši deputāti, kuri vēlēsies tikt ievēlēti kādā citā komisijā, par viņu ievēlēšanu vai neievēlēšanu komisijā parlamenta deputāti lems balsojumā pēc saviem ieskatiem, secināms no šodien apstiprinātās kārtības.