Jaunajā mācību gadā skolas solos sēdīsies ap 220 000 skolēnu

Jaunajā mācību gadā 563 pašvaldību un 72 privātās izglītības iestādēs 1.-12.klases skolas skolos sēdīsies 220 051 skolēns, no kuriem 21 584 skolēni mācības sāks 1.klasē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti pēc 5.septembra, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

2023./2024.mācību gadā pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs strādās 25 986 pedagogi. Vienlaikus no nepieciešamajiem skolotājiem jaunajā mācību gadā trūks vairāk nekā 3%.

Augusta nogalē visvairāk aktuālo vakanču bijis pirmsskolā - 722 likmes. Vispārējā izglītībā vakanta ir 661 likme, speciālās izglītības iestādēs - 54 likmes, bet vismazāk vakantu likmju - astoņas - ir profesionālā izglītībā.

Teritoriāli visvairāk vakanto likmju ir Rīgā. Pirmsskolā ir vakantas 447 likmes, bet skolā - 309. Tai seko Daugavpils ar attiecīgi vakantām 34 un 32 likmēm, Jelgava ar 23 un 24 likmēm, kā arī Alūksnes novads ar 11 vakantām likmēm pirmsskolā un 39 likmēm skolā.

Mācību priekšmetu griezumā visvairāk vakances ir matemātikā - 69. No IZM sniegtās informācijas izriet, ka arī tādos mācību priekšmetos kā angļu valoda, latviešu valoda un literatūra, datorika, sports un veselība, dizains un tehnoloģijas vakanču skaits pārsniedz 20.

No 1.septembra jau ceturto gadu pēc kārtas pedagogu saimei pievienosies arī jauns "Mācītspēka" kurss - 89 topošie skolotāji, kuri izturējuši atlasi šī gada pavasarī un strādās skolās paralēli pedagoģijas studijām izvēlētajā augstskolā.

Darbu skolās turpinās arī 69 "Mācītspēka" skolotāji, kuri šogad absolvējuši 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Skolotājs". No tiem 52 pedagogi vēl profesionāli pilnveidosies kādā no Latvijas Universitātes četrām tālākizglītības programmām - "Klasvadība efektīvai mācību stundai", "Pārmaiņu vadība izglītībā", "Speciālā un iekļaujošā izglītība" vai "Tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšana".

Atbilstoši valdības apstiprinātajam pedagogu darba samaksas pieauguma grafikam, pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, no 1.septembra palielināta zemākā stundas likme līdz 8,50 eiro jeb 1224 eiro mēnesī par slodzi 36 stundas nedēļā, kamēr pirmsskolas izglītības pedagogu zemākā darba algas likme palielināsies par 15,8% jeb līdz 1240 eiro par likmi. Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 30 stundas nedēļā jeb 1320 darba stundas gadā, zemākai mēneša darba algas likmei sastādot 1020 eiro.

Salīdzinot ar pagājušā gada 1.septembri, Ukrainas bērnu skaits, kas reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, ir pieaudzis par 748 bērniem, augusta nogalē sasniedzot 3434 bērnus.

Visvairāk Ukrainas bērnu reģistrēti 1.-9.klašu posmā - 1964 bērni, kas ir par 274 bērniem vairāk nekā pērn. Pirmsskolā reģistrēti 1346 bērni jeb par 459 bērniem vairāk, savukārt 10.-12.klašu posmā - 124 bērni jeb par 15 bērniem vairāk nekā pērn.

Nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības iespējas nodrošina 274 izglītības iestādes un 248 izglītības iestādes. No tām 20 izglītības iestādēs nodrošina izglītības iespējas 42 skolēniem ar speciālajām vajadzībām.

Atbilstoši IZM rīcībā esošajai informācijai, uz augusta nogali pirmsskolās reģistrēti 1345 Ukrainas civiliedzīvotāji, vispārējā izglītībā - 2034, sporta skolās - 308, profesionālajā izglītībā - 77, bet augstskolās - 273 Ukrainas civiliedzīvotāji. Tāpat Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēti 53 pedagogi no Ukrainas.

Šogad durvis vērs par septiņām vidusskolām un valsts ģimnāzijām mazāk nekā pērn - ja iepriekšējā mācību gadā bija 238 pašvaldību dibinātas vidusskolas un ģimnāzijas, tad šogad to skaits samazinājies līdz 231 izglītības iestādei. Samazinājies arī sākumskolu skaits - tās šogad ir 36 jeb par divām izglītības iestādēm mazāk nekā pērn. Šogad savas durvis vērs arī 39 speciālās izglītības iestādes, kas ir par trim mazāk nekā pērn.

Turpretim pieaudzis pašvaldību dibināto pamatskolu skaits - šogad durvis vērs kopumā 254 izglītības iestādes, kas ir par četrām iestādēm vairāk nekā pērn.

Skolu infrastruktūras modernizācijas projekti jaunajā mācību gadā turpināsies Jēkabpilī, Madonā, Talsos un Bauskā, kā arī Rīgas un Kuldīgas profesionālās izglītības iestādēs.