Aicina nekavēties ar risinājumiem pedagogu vakanču aizpildīšanai

Ja netiks risināts jautājums par vakanto vietu skaitu izglītības iestādēs, tad jau šodien varam teikt, ka izglītības kvalitāte un pieejamība ir apdraudēta, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, augusta nogalē visvairāk aktuālo vakanču ir pirmsskolā - 722 likmes. Vispārējā izglītībā vakanta ir 661 likme, speciālās izglītības iestādēs - 54 likmes, bet vismazāk vakantu likmju - astoņas - ir profesionālā izglītībā.

Teritoriāli visvairāk vakanto likmju ir Rīgā. Pirmsskolā ir vakantas 447 likmes, bet skolā - 309. Tai seko Daugavpils ar attiecīgi vakantām 34 un 32 likmēm, Jelgava ar 23 un 24 likmēm, kā arī Alūksnes novads ar 11 vakantām likmēm pirmsskolā un 39 likmēm skolā.

Mācību priekšmetu griezumā visvairāk vakances ir matemātikā - 69. No IZM sniegtās informācijas izriet, ka arī tādos mācību priekšmetos kā angļu valoda, latviešu valoda un literatūra, datorika, sports un veselība, dizains un tehnoloģijas vakanču skaits pārsniedz 20.

Taujāti, vai ministrijas rīcībā ir informācija par to, cik ir pedagoģijas studiju absolventi, kas ir darbaspēka vecumā, bet nestrādā izglītības nozarē, IZM pārstāvji atzina, ka šādas informācijas nav. Vienlaikus notiek darbs pie koncepta izstrādes, kā piesaistīt izglītības nozarei darbiniekus.

Klāstot par iecerēto pedagogu piesaistīšanā, ministrijas pārstāvji uzskaitīja 300 eiro stipendijas pedagogu studiju programmās, īpaši valstī prioritārajās izglītības - STEM, Eiropas Savienības valodu un latviešu valodas un literatūras - jomās, studiju vai studējošā kredītu dzēšanu no nākamā gada pirmā ceturkšņa, budžeta vietas pedagoģijas studijām, papildu kvalifikācijas ieguvi esošiem skolotājiem, kā arī aktīvāku pašvaldības lomu, piemēram, ieviešot transporta kompensācijas, nodrošinot ar dienesta dzīvokļiem.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga atzīmēja arī mērķi sasniegt atalgojumu pedagogiem vidēji 2500 eiro par vienu slodzi, kas, viņas ieskatā, "noteikti risinātu vēlmi atgriezties nozarē tiem, kas jau ir ieguvuši pedagoģijas izglītību".

Taujāti, vai kredītu dzēšana attieksies arī uz atbalsta personālu, ministrijas pārstāvji apstiprināja, ka pedagogu sarakstā ir minēti visi pedagogi, tai skaitā atbalsta personāls.

Savukārt Vanagas ieskatā kredītu dzēšana būtu jāattiecina arī uz tiem pedagoģijas studentiem, kuri izvēlējušies nepilna laika studijas. Viņa arī aicināja ministrijas pārstāvjus un deputātus stiprināt pedagogu tiesības, metodisko atbalstu, kā arī pilnvērtīgi nodrošināt ar mācību līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka pedagogu vakanču jautājums ir aktuāls vairākās pašvaldībās.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka ar nesakārtotu skolu tīklu esošais resurss tiekot "izklāts nelietderīgi". IZM ar gaidāmajām reformām skolu tīklā cer stimulēt, lai vairāk skolotāju skolās strādātu pilnu slodzi.

Šādai iecerei kritiku paudusi LIZDA vadītāja Vanaga, norādot, ka daudzi pedagogi "nekad nestrādāšot pilnu slodzi". Galvenie iemesli tam esot tuvais pensijas vecums, apgādībā esoši mazi bērni, kursu nepieejamība papildu mācību priekšmeta apguvei, kā arī sabiedriskā transporta neesamība, lai strādātu vairākās skolās slodzes palielināšanai.