FM: Latvijas bankām var tikt lūgts iemaksāt budžetā 140 miljonus eiro (+VIDEO)

Arvils Ašeradens nozarei izteicis piedāvājumu, no kura grūti atteikties.

Viens no jaunās fiskālās politikas elementiem, kas tiks atspoguļots Ministru kabineta deklarācijā, varētu būt īpaša nodokļa ieviešana bankām. Tā ministrijas oficiālajā mājaslapā norādīja Latvijas Finanšu ministrijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Gūt budžeta ieņēmumus jau no 2023. gada banku peļņas

"Strādājot pie nodokļu pārskatīšanas, Finanšu ministrija meklēja risinājumu, kā, no vienas puses, banku peļņu novirzīt sabiedrības vajadzībām, tai skaitā mērķētam atbalstam tiem iedzīvotājiem, kuru maksātspēja paaugstināto banku procentu dēļ ir būtiski apdraudēta, no otras – ilgtermiņā nebremzēt kreditēšanas vides attīstību", - pauž ministrs. Tas dotu valstij iespēju gūt budžeta ieņēmumus no 2023. gada banku peļņas, kas šogad prognozēta ap 700 miljoniem eiro.

"Finanšu ministrija 2024. gada budžeta likumprojektu paketē piedāvās iekļaut īpašo nodokļu režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20 % apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Tas attiektos jau uz banku 2023. gada peļņu un ļautu nākamā gada valsts prioritātēm un mērķētam kredītņēmēju atbalstam novirzīt papildus līdz pat 140 miljoniem eiro".

"Vērtējot Latvijas banku nodokļa iespējamo dizainu, mēs domājām, kā ieviest tiesisku un ilgtspējīgu risinājumu, ar nodokļu instrumentu meklējot līdzsvaru starp ievērojamo kredītu procentu likmju straujā pieauguma rezultātā gūto finanšu sektora peļņas palielinājumu un nepieciešamo finansējumu budžeta prioritārajām vajadzībām drošībai, veselībai un izglītībai. Tāpat šobrīd nopietni tiek vērtēts, kā daļu no banku nodokļa līdzekļiem novirzīt mērķētam atbalstam tieši tiem iedzīvotājiem, kuru maksātspēja paaugstināto banku procentu dēļ ir būtiski apdraudēta", - raksta A.Ašeradens vietnē fm.gov.lv.

Citu Eiropas valstu pieredze par īpašiem nodokļiem bankām

Pēc A. Ašeradena pieņēmumiem, Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar banku lielo, bez piepūles iegūto peļņu un meklē risinājumu, kā veicināt finanšu sektora aktīvāku iesaisti ekonomikas attīstībā.

"Tā, piemēram, šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosināto likumdošanas iniciatīvu, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, apliekot ar 60 % likmi tīros procentu ieņēmumus, kas par vairāk nekā 50 % pārsniedz vidējo rādītāju četriem iepriekšējiem gadiem. Prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt 1 miljardu eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā iepriekš, un pagaidu solidaritātes maksājumā trīs gados budžetā ienestu vairāk nekā 400 miljonus eiro, ko novirzītu aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem. Latvijas gadījumā atkarībā no vidējās noguldījumu likmes un izdevumu uzkrājumu apmēriem analogs risinājums ļautu nākamā gada budžetu palielināt par summu no 50 līdz 153 miljoniem. Šobrīd gan nav zināms, vai ieceres īstenosies, jo Lietuvas bankas plāno vērsties Konstitucionālajā tiesā.

Savukārt Itālijas valdības lēmums ieviest virspeļņas nodokli bankām 40 % apmērā nākamajā dienā satricināja finanšu tirgu, un, pēc mediju sniegtās informācijas, Itālijas banku akcijas Milānas biržā zaudējušas vērtību par vairāk nekā 10 miljardiem eiro. Tas, protams, lika valdībai koriģēt ambiciozās ieceres, un tā paziņoja, ka nodoklim tiks noteikti griesti 0,1 % apmērā no bankas kopējiem aktīviem".

"Aicinu politiskās partijas, vērtējot šo nodokļu iniciatīvu, būt tālredzīgām, jo pēc inflācijas krituma un ECB likmju kāpuma beigām, valstij būs svarīgi, lai banku sektors uzreiz būtu gatavs iesaistīties kreditēšanas kāpināšanā, tādējādi atbalstot ekonomisko izaugsmi", - secina ministrs.

Krišs Ziverts