Progresīvie: Četru partiju koalīcija nodrošinātu pietiekamu balsu skaitu Saeimā

Četru partiju koalīcija spētu nodrošināt gan pietiekamu atbalstu valdības darbam Saeimā, gan arī dinamismu darbā, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) šādu viedokli pauda "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Vaicāts, vai pašiem "Progresīvajiem" vai arī Nacionālajai apvienībai (NA) izdosies iekļūt valdībā, Briškens žurnālistiem norādīja, ka izšķiršanos šajā jautājumā atstāj Siliņas kā premjera amata kandidātes ziņā.

Līdz šim izskanējis - ja tiktu izveidota četru partiju koalīcija, tajā varētu būt pārstāvēta "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Tādā gadījumā vēl priekšā būtu izšķiršanās, vai ceturtā vieta koalīcijā būtu NA vai "Progresīvajiem".

JV valdes sēdē nākamnedēļ plānots diskutēt, ar kuru politisko spēku - "Progresīvajiem" vai NA - būtu labāk veidot koalīciju.

Vaicāta par izšķiršanos starp NA un "Progresīvajiem", ja tiek veidota četru partiju koalīcija, Siliņa (JV) piektdien žurnālistiem skaidroja, ka par potenciālajiem koalīcijas partneriem tiks spriests pirmdien JV valdes sēdē. Siliņa akcentēja, ka jautājums jāizdiskutē arī ar JV veidojošajām reģionu partijām.

Premjera amatam nominētā kandidāte skaidroja, ka piecas partijas nevarēs būt koalīcijā, jo NA ir izslēgusi sadarbības iespēju ar "Progresīvajiem".

Pēc JV valdes sēdes arī iezīmēsies lielāka skaidrība par valdības veidošanas tālāko gaitu, pauda politiķe.

Siliņa pieļāva iespēju, ka laikā starp JV valdes sēdi pirmdien un iešanu trešdienas, 30.augusta, rītā ziņot par progresu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam varētu vēl notikt viens partiju oficiālo sarunu raunds.

Siliņa pauda gandarījumu, ka visas četras uz koalīcijas veidošanas sarunām aicinātās partijas apliecināja gatavību strādāt viņas komandā.

Politiķe stāstīja, ka sarunās ar visām partijām tika apspriests arī jautājums par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekļaušanu koalīcijā un to, kā varētu izvairīties no sankcionētu personu, proti, Ventspils politiķa Aivara Lemberga, ietekmes.

Visām partijām bijusi vienota izpratne par to, ka jebkura koalīcijas partnera virzīta Ministru kabineta locekļa darbs nevarētu tikt šādi ietekmēts. Koalīcijas līgumā esot jāiekļauj konkrēta atruna, kā risināt situāciju, ja konstatē tādu ietekmi, klāstīja politiķe.

Lai mazinātu bieži piesaukto Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) iespējamo ietekmes risku, ZZS pārstāvji ar "Jauno vienotību" esot izrunājuši labās prakses nostiprināšanu koalīcijas līgumā, kas paredzēs tikai Saeimas deputātu un valdības locekļu līdzdalību politiskajos procesos Saeimā un valdībā.

Kā ziņots, Siliņa uz pirmajām oficiālajām sarunām aicināja četru politisko spēku pārstāvjus, lai mēģinātu vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi gan ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks "aiz borta".

Sarunas bez JV piedalījās "Apvienotais saraksts" (AS), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), NA un "Progresīvie". Nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Siliņa iepriekš teikusi, ka saskata iespēju izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - NA. Politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī "citas variācijas", lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.