Ventspils ar prieku uzņem jaunus pilsētas iedzīvotājus, tiek rīkoti svētki

Osta Baltijas jūrā veicina demogrāfiskās aktivitātes.

Pirmdien, 28. augustā, plkst. 17.00-19:30 Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā norisināsies pēc kārtas jau piektais pasākums – Ventspils jauno iedzīvotāju tikšanās.

Livin Ventspils aicina uz tikšanos visus, kuri nesen pārcēlušies uz dzīvi Ventspilī, kādu laiku jau dzīvo Ventspilī, kā arī visus, kuri atgriezušies Ventspilī pēc ilgākas prombūtnes ārzemēs.

Māksliniece dizainere Laura Blumberga un mūziķis, komponists Toms Juhņevičs dēvē sevi par ventspilniekiem tikai dažus mēnešus. Jaunā ģimene pārcēlusies uz Ventspili vasaras beigās, kad Toms sāka strādāt par koncertmeistaru Mūzikas vidusskolā.

Latvijā ievērojamais mūziķis labi zina pilsētu – šeit ir uzaudzis viņa tēvs, kas savulaik beidzis ģimnāziju, un joprojām dzīvo 90 gadu vecā vecmāmiņa, kura katru dienu nūjo pa pilsētas ielām. Mūziķis bieži viesojās mūsu pilsētā, saglabājot mīļas bērnu dienu atmiņas par to laiku, kas pavadīts kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu. Kopš tā laika pilsēta ir tik ļoti izmainījusies… Šovasar, kad Ventspilī atklāja jauno Mūzikas vidusskolu un koncertzāli Latvija, Toms bija jauna darba meklējumos. Izrādījās, ka jaunajā Mūzikas vidusskolā bija vajadzīgs koncertmeistars.

Toma draudzene Laura Blumberga ir māksliniece dizainere, Rīgā nodarbojās ar izstāžu organizēšanu. Patlaban viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā, rūpējoties par savu un Toma astoņus mēnešu veco meitiņu. Saņēmis piedāvājumu no Mūzikas vidusskolas, Toms ar ģimeni augustā pārcēlās uz Ventspili. Jaunā ģimene īrē pagaidu dzīvokli. Rīgā uzaugusī Laura sākumā domājusi, ka nekad nevarēs iedzīvoties Ventspilī, jo šeit ir garlaicīgi un nav, ko darīt. «Galu galā es šeit esmu tik ļoti iedzīvojusies, ka tagad lieku reizi nemaz negribu uz Rīgu braukt,» atzīst jaunā māmiņa. Paralēli rūpēm par meitiņu viņa domā arī par gleznu izstādi Ventspilī.

Pasākumā plānota Ventspils jauno iedzīvotāju kopienas atjaunošana un stiprināšana, daloties iedvesmojošos pieredzes stāstos, kā arī dažādas saliedēšanās aktivitātes, kā, piemēram, fotoorientēšanās Brīvdabas muzeja teritorijā un atmiņā paliekoša radošā darbnīca, kā arī kopā būšanu varēs iemūžināt speciāli veidotajā foto stūrītī.

Pasākuma laikā būs aktivitātes arī bērniem – lielu un mazu ziepju burbuļu veidošana, seju apgleznošana, dažādu priekšmetu meklēšana un balviņas. Pasākumu vadīs aktieris Juris Jope.

Uz tikšanos pasākumā, lai svinētu atkal satikšanos, iegūtu jaunus draugus un lieliski pavadītu laiku kopā!

Ventspils ir viena no 10 Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta. 18. gadsimtā Ventspilī bija apmēram 1000 iedzīvotāju, kuru skaits mēreni auga līdz 20. gadsimta sākumam, kad sākās straujš uzplaukums, Ventspilij kļūstot par Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas gala staciju (1904) un eksporta ostu. 1897. gada tautas skaitīšanā Ventspilī tika konstatēti 7127 iedzīvotāji, un no 1897. līdz 1914. gadam iedzīvotāju skaits palielinājās četras reizes. Pirmā Pasaules kara rezultātā 1915. gadā pilsētā bija palicis tikai 2431 iedzīvotājs. 1939. gadā Ventspils pēc Bāzu līguma kļuva par PSRS bruņoto spēku bāzi, kā rezultātā padomju okupācijas gados iedzīvotāju skaits palielinājās trīs reizes. Strauji mainījās arī iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu īpatsvars no 19% 1863. gadā palielinājās līdz apmēram 30% 1875. gadā, sasniedza 50% 19. gadsimta 90. gados un 83,4% 1935. gadā. Pēc Otrā pasaules kara tas atkal samazinājās gandrīz līdz 40%. No cittautiešiem 1875. gadā apmēram 45% bija vācieši un 20% — ebreji, bet pēc Otrā pasaules kara krievu īpatsvars sasniedza gandrīz 40%. Ventspilī 2022. gada sākumā bija deklarēti aptuveni 36 tūkstoši iedzīvotāju. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju skaits Ventspilī sarūk. No 2014. līdz 2019. gadam Ventspilī iedzīvotāju skaits samazinājies par 6,3%. Tas ir nedaudz lēnāk nekā samazināšanās temps Kurzemes reģionā kopā (-6,9%), bet straujāk nekā šajā periodā vidēji Latvijā (-4,1%). Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls Ventspilī ir negatīvie dabiskā pieauguma rādītāji — mirstība pārsniedz dzimstību. Lai gan laika periodā no 2011. gadam līdz 2014. gadam dzimušo skaits pieauga, kopš 2014. gada atkal ir vērojama lejupejoša tendence. Ilgākā laika posmā līdz 2003. gadam migrācijas saldo pilsētā bija pozitīvs, bet kopš 2004. gada tas ir negatīvs, kas ir iedzīvotāju skaita samazinājuma iemesls. Negatīvais migrācijas saldo savu lielāko vērtību sasniedza 2010. gadā (-896), bet pēdējos gados šī tendence ir samazinājusies, piemēram, 2019. gadā šis rādītājs ir -235.