Kā veidojas cenas uz elektrību un kā darbojas elektroenerģijas biržas?

Mīti un realitāte.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izplatījusi plašu skaidrojumu par to, kas ir elektroenerģijas birža un kā tā darbojas.

Latvijā elektroenerģijas tirgus atvēršana jeb pievienošanās Nord Pool biržai tika īstenota pakāpeniski. 2007.gadā tirgu atvēra komersantiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu, 2012.gadā lietotājiem ar vidēji lielu patēriņu un pēcāk pārējiem komersantiem, savukārt mājsaimniecībām - līdz ar 2015.gadu.

Saražotās elektroenerģijas uzkrāšana, lai to izlietotu vēlāk (kā tas ir ar dabasgāzi, kuru var uzkrāt pazemes krātuvē), pagaidām vēl ir tehnoloģiski sarežģīta un dārga. Lai gan krātuvju ražošanas procesi aizvien attīstās un uzlabojas, elektroenerģijas uzkrāšana joprojām ir problēma visā pasaulē. Tieši tāpēc attiecībā uz elektroenerģijas apgādes drošumu fokusā ir tirgu starpsavienošana, lai elektroenerģija brīvi plūstu starp valstīm, nodrošinot, ka tirgū nonāk konkrētajā brīdī ražošanas izmaksu ziņā konkurētspējīgākā elektroenerģija. Lai šo procesu īstenotu koordinēti, konkurētspējīgi un caurskatāmi, pasaulē darbojas elektroenerģijas biržas.
Katrai dalībvalstij biržā sava cenu zona, dažām pat vairākas. To, cik daudz elektroenerģija no vienas valsts var nonākt otrā, nosaka izbūvētās starpsavienojumu jaudas jeb pārvades tīkli. Jo lielākas starpsavienojumu jaudas, jo lielāks enerģijas daudzums var tikt pārvadīts. Vadoties no pārvades tīklu iespējām, tiek noteiktas tirdzniecības zonas - ģeogrāfiskās teritorijas, kurās vienā tirdzniecības intervālā ir vienāda cena. Atšķirības dažādās cenu zonās ietekmē vairāki faktori: pieejamās elektroenerģijas ražošanas jaudas jeb ģenerācijas infrastruktūra, elektroenerģijas patēriņš, vai saražotā elektroenerģijas ir vairāk, nekā tiek patērēts (ražošanas un patēriņa saldo), izmantotās tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai, meteoroloģiskie apstākļi, kurināmā cenas u.c. apstākļi. Nord Pool biržā kopumā ir 21 cenu zona.

Katrai dalībvalstij biržā ir sava, dažām pat vairākas. Salīdzinoši mazās valstīs un valstīs ar spēcīgu un līdzsvarotu elektroenerģijas sistēmu elektroenerģijas cenu zona biržā visai valstij ir viena, kā tas ir, piemēram, Baltijas valstu, Polijas vai Lielbritānijas gadījumā. Savukārt, ja elektroenerģiju ražojošās un patērējošās jaudas ir izvietotas nevienmērīgi, tīklā veidojas pārslodze (sastrēgumi) un visā valstī nevar nodrošināt vienu cenu, kā tas ir Zviedrijā, kur ir četras cenu zonas.
Gan elektroenerģijas tirgotāji, gan tās lietotāji biržas cenu zina ne tālāk par nākamo dienu.

Dalība Nord Pool devusi iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju! Latvija ir Ziemeļvalstu biržas Nord Pool dalībniece. Nord Pool ir Eiropas mēroga elektroenerģijas birža, dibināta 2002.gadā, tās galvenā mītne atrodas Oslo, Norvēģija. Šīs biržas dalībvalstis ir Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Lietuva un Latvija. Nord Pool nodrošina elektroenerģijas biržas pakalpojumus arī Polijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā Luksemburgā un Lielbritānijā.

Baltijas valstīs un Somijā katrai ir viena cenu zona. Līdz ar to Latvijā neatkarīgi no tā, kurā novadā atrodas lietotājs, cena konkrētā stundā ir viena. Savukārt Zviedrijā ir četras cenu zonas, Norvēģijā piecas un Dānijā divas, attiecīgi šajās valstīs vairumtirgus cenas biržā ir atšķirīgas šo valstu robežās. Elektroenerģijas biržas algoritmi ņem vērā pieejamās starpsavienojumu jaudas, attiecīgi lētāk saražotā elektroenerģija plūst uz tām cenu zonām, kurās ir augstāka cena, kamēr vien ir pieejamas brīvas pārvades jaudas.

Vairumtirgus cena konkrētajā cenu zonā biržā ietekmē cenu mazumtirgu nacionālā līmenī, ko maksā elektroenerģijas lietotāji katrā valstī. Līdzīgi kā citas valstis, Latvija elektroenerģiju importē, kad ir pieejama lētāka elektroenerģija no citām Nord Pool dalībvalstīm, savukārt eksportē - kad Latvijā saražotā elektroenerģija ir lētāka par elektroenerģiju citās valstīs. Vērtējot gada griezumā, Latvija vairāk elektroenerģijas importē nekā eksportē. Līdz ar to, neesot daļai no Nord Pool biržas, Latvijā elektroenerģijas cena citkārt būtu augstāka, jo būtu apgrūtināta iespēja saņemt lētāku elektroenerģiju no kaimiņvalstīm.

Lielākās cenu atšķirības parasti novērojamas tad, kad pārrobežu tirdzniecību ierobežo apkopes darbi pārvades līnijās. Arī tos, gluži tāpat kā ceļu remontus un būvniecību, maksimāli veic vasarā, kad ir piemēroti laikapstākļi (nav nokrišņu un sala). Papildu tam, fizikas likumi nosaka, ka īpaši karstās dienās jāsamazina pārvades jaudu caurlaidība, līdz ar to pa tām pašām līnijām iespējams pārvadīt mazāk elektroenerģijas.

Publiskajā telpā mēdz parādīties spekulatīvi viedokļi, ka Latvija spēj nodrošināt sevi ar lētāku elektroenerģiju un elektroenerģiju nevajadzētu eksportēt. Tomēr šādi apgalvojumi patiesībai atbilst vien daļēji. Proti, HES enerģijai ir būtiska loma Latvijas energoapgādē, un tā ir cenu ziņā konkurētspējīga. Bet jāņem vērā fakts, ka HES ražošanas iespējas gada griezumā ir ļoti atšķirīgas un ūdens pieplūde Daugavā ir nevienmērīga. Ar HES enerģiju Latvijā nepieciešamo patēriņu var pilnībā nodrošināt tikai palu periodā (kopumā no visa patēriņa gada laikā HES saražotais Latvijā spēj nosegt aptuveni 30%), pārējā laikā elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināšanai būtu nepieciešams darbināt citus elektroenerģijas ražošanas avotus (piemēram, termoelektrocentrāles, kurās elektroenerģijas ražošanai izmanto arī dabasgāzi, kas šajos apstākļos ir dārga, turklāt attiecīgi tiktu tērēti dabasgāzes krājumi, kas nepieciešami siltuma ražošanai apkures sezonā) vai elektroenerģiju importēt. Savukārt HES enerģiju, ko palu laikā Latvija importē, uzkrāt, lai to izlietotu vēlāk, būtu tehnoloģiski ārkārtīgi sarežģīti un dārgi.