EY: Eirozonas IKP šogad augs par 0,7%, nākamgad par 1,2%

Pasaules ekonomikas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs par 2,6% un par 2,8% nākamgad, kamēr eirozonas IKP izaugsme būs lēnāka - vien 0,7% šogad un 1,2% nākamgad, liecina konsultāciju kompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") ekspertu pētniecības grupas "EY Parthenon" jaunākais pasaules ekonomikas attīstības pētījums.

"EY" pētījums paredz, ka inflācija eirozonā kopumā strauji kritīsies un nākamgad vairs būs tikai 1,7% pretēji 5,4% šogad un 8,4% pērn.

"EY" apskatā arī teikts, ka vairums eirozonas vienotās valūtas zonas valstu šogad izvairīsies no recesijas un saglabās pozitīvu izaugsmi. Izņēmums būs valstis, kas izteikti balstās uz ražošanu, proti, Vācijā ekonomika šogad samazināsies par 0,4%, Ungārijā arī par 0,4% un Čehijā par 0,2%.

Augstākā IKP izaugsme eirozonā šogad būs Portugālē, kuras ekonomika augs par 2,9%, paredz "EY" analītiķi.

"EY partneris Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka nākamgad visas eirozonas valstis atgriezīsies pie izaugsmes. Tomēr attīstīto valstu centrālās bankas saglabā likmju palielināšanas politiku un cenšas panākt inflācijas samazināšanos pat tad, ja tas samazina ekonomisko aktivitāti.

Krols skaidro, ka monetārās politikas lēmumi sasniedz un ietekmē ekonomiku ar zināmu laika nobīdi, kas var atstāt jūtamu iespaidu uz uzņēmumu un mājsaimniecību tēriņiem šī gada otrajā pusē un nākamgad. Jaunākais Eiropas Centrālās bankas komercbanku noskaņojuma pētījums liecina, ka uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem strauji krītas jau tagad. Dārgāks finansējums nozīmēs, ka uzņēmumi atliek vai atceļ investīcijas, bet mājsaimniecības pievelk jostas un netērē naudu, jo jāmaksā augstāki kredītu maksājumi.

Savukārt situācija Latvijas ekonomikā gada nogalē varētu būt izaicinoša, jo otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma dati parāda, ka Latvijas ekonomika ir sarukusi, norāda Krols. Tikai aptuveni novembrī varēs spriest, vai Latvijas ekonomika piedzīvo recesiju, taču jau tagad ir skaidrs, ka Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams jauns attīstības grūdiens, jo inflācija, kas bija augstāka par Eiropas vidējo, ir samazinājusi Latvijas konkurētspēju, bet augošās finansējuma procentu likmes pastiprina attīstības pretvējus, piebilst Krols.

Inflācija eirozonā ir kritusies no sava augstākā punkta 2022.gada oktobrī, kad tā sasniedza 10,6%, līdz 5,5% šī gada jūnijā. "EY" paredz, ka Eiropas Centrālā banka sasniegs savu inflācijas mērķi - 2% - nākamā gada pirmajā pusē.