Vai bioloģisko atkritumu konteineru izmantošanai jākļūst par ikdienu?

Lai izpildītu Eiropas Savienības atkritumu pārstrādes mērķus, brūno bioloģisko atkritumu konteineru izmantošanai jākļūst par cilvēku ikdienu, norādīja atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norāda, ka, tā kā jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, bet Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035.gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem, ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi.

Stirāns atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā "Getliņos" vidēji gadā nonāk ap 280 000 tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja apjomi nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns. Turklāt Latvijā aptuveni 30% - 40% no visiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk zaļajos konteineros, ir bioloģiskie atkritumi - pārtikas paliekas, dārzu, telpaugu un citi organiskie atkritumi.

Viņš piebilst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pirms diviem gadiem veiktā aptauja liecina, ka bioloģiskos atkritumus šķiro tikai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju, un lielākoties tie ir lauku teritorijās dzīvojošie, kas ir izveidojuši savā pagalmā kompostēšanas vietu.

Pilsētnieki, uzņēmumi un iestādes atpaliek bioloģisko atkritumu šķirošanā, jo nav atbilstošas infrastruktūras un informācijas, uzsver Stirāns, piebilstot, ka šīs grupas rada visvairāk bioloģisko atkritumu, kas nonāk poligonos, jo bioloģiskie atkritumi tiek mesti sadzīves atkritumu konteineros.

Vienlaikus viņš norāda, ka atkritumu šķirošana ir izdevīga arī no ekonomikas aprites skatupunkta, jo fermentācijas tuneļu darbības rezultātā bioloģiskos atkritumus var pārvērst biogāzē, ko savukārt izmanto elektrības un siltuma ražošanai. Savukārt pats komposts, ja atbilst kvalitātes prasībām, būtu atgriežams tautsaimniecībā.

Stirāns skaidro, ka bioloģiskie atkritumi, nonākot nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā un atkritumu izvešanas auto, sajaucas ar citiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kā rezultātā rodas mitra un netīra atkritumu masa. Lai gan "Getliņos" tā sākotnēji nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur mehāniski tiek atdalīta turpmākai pārstrādei derīga plastmasa, metāls, bioloģiskie atkritumi un citi atkritumi, pat mehāniski atdalītā veidā atkritumi ir mitri un satur piejaukumus, kas ietekmē to turpmāko pārstrādi.

Kā norāda "Getliņi eko" pārstāvis, ja nošķirotā bioloģisko atkritumu daļa tiek novirzīta uz fermentācijas tuneļiem, tā joprojām satur aptuveni 30% dažādu piejaukumu un no tās saražotais tehniskais komposts ir ar ierobežotām turpmākas izmantošanas iespējām, jo satur stikla lauskas, dažādu veidu plastmasas un citu materiālu daļiņas.

"Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu kompostu var izmantot tikai poligona iekšējām vajadzībām, un tas nav derīgs apzaļumošanai vai citām inženiertehniskām vajadzībām," uzsver Stirāns.

Jau ziņots, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga deviņas reizes - līdz 2,696 miljoniem eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1997.gada novembrī, un tā pamatkapitāls ir 6,009 miljoni eiro. Kontrolpakete jeb 97,7% uzņēmuma kapitāla pieder Rīgas domei, bet 2,3% - Ropažu novada domei.