Dombrava komentējis gaidāmās sarunas pie Rinkēviča

Trešdien pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča gaidāmās partiju sarunas "nekādā ziņā" nenozīmē kopēju piecu politisko spēku valdību, šādu pozīciju pauda Nacionālās apvienības (NA) politiķis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava.

Valsts prezidents Rinkēvičs trešdien uz kopīgu tikšanos aicinājis "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS), NA un "Progresīvo" pārstāvjus.

Dombrava vērsa uzmanību, ka šodien notikušajās Valsts prezidenta un NA sarunās par šādu plašu koalīciju neesot ticis runāts.

Sarunā ar Rinkēviču ticis skarts jautājums par NA ideoloģiskajiem iebildumiem pret sadarbību partiju "Progresīvie". Vaicāts konkrētāk, NA politiķis salīdzinājumā izteicās, ka no "nacionālo interešu puses" "Progresīvie" neesot iesaistāmi valdības veidošanā, līdzīgi kā partijas "Stabilitātei" pārstāvji.

NA noteikti piedalīsies Valsts prezidenta organizētajā sarunā, bet tas "nekādā ziņā" nenozīmējot kopēju piecu partiju valdību.

Vaicāts, vai iespējamā citu partiju valdība ar "Progresīvo" dalību iezīmē NA virzīšanos uz palikšanu opozīcijā, Dombrava uzsvēra, ka ir pretējās domās, jo opozīcijā "droši var turpināt palikt" paši "Progresīvie".

NA politiķis akcentēja, ka esošās valdības partijām ir vairākums, lai varētu izveidot jaunu valdību, un ka "mākslīgs paplašinājums" tai nav nepieciešams.

Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām ir apņēmies vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinās sarunas turpināt piecus politiskos spēkus.

Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no JV, ZZS, AS, NA un "Progresīvajiem" esot saņēmis "principiālu atbalstu" viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.

"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā", Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. "Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtisku jautājumu," uzsvēris Valsts prezidents.

Kā ziņots, pagaidām vienīgā Ministru prezidenta amatam publiski pieteiktā kandidāte ir labklājības ministre Evika Siliņa (JV), kuru amatam virza JV.

Pēc līdzšinējām sarunām JV ir paudusi gatavību uzņemties valdības vadīšanu, kā iespējamo koalīcijas "kodolu" sākotnēji minot JV, ZZS un "Progresīvos", tomēr vēlāk paužot, ka vēloties maksimāli plašas koalīcijas izveidi.

ZZS un "Progresīvo" politiķi ir pieļāvuši atbalstu Siliņai, ja partijas spēs vienoties par paveicamajiem darbiem, AS ir bijusi skeptiskāka nostāja, vairāk atbalstot līdzšinējo koalīcijas modeli ar JV, AS un NA, taču pilnībā neizslēdzot arī dalību cita sastāva koalīcijā, savukārt NA ir ieņēmusi pavisam noraidošu pozīciju, neatbalstot iešanu vienā valdībā ar "Progresīvajiem".

Jau vēstīts, ka JV pārstāvis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.