Briškens: Valdības veidošanā matemātika ir sekundāra

Topošās valdības veidošanā matemātika ir sekundāra, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir iedevis rāmi sarunām ar partijām, un "Progresīvie" iecerējuši sarunā ar Valsts prezidentu akcentēt trīs jautājumus, kam, viņuprāt, būtu jākļūst par pamatu nākamās valdības veidošanai. Šo tēmu lokā ir veselības aprūpe, kam nepieciešams papildu finansējums un jēgpilna politika, cilvēktiesības, kur jāstrādā arī pie vardarbības samazināšanas, kā arī ilgtspējīga ekonomikas attīstība un Latvijas starptautiskā konkurētspēja.

"Viens lietussargs kā pamatmotīvs šiem trim jautājumiem ir drošība, caur kuru iespējams raudzīties uz prioritātēm," pauda Briškens, pieļaujot, ka partijas izvirzītās prioritātes labi saskanot ar Valsts prezidenta izvirzīto dienaskārtību.

"Progresīvo" ieskatā partijām būtu jāpanāk vienošanās par darāmajiem darbiem, un, izveidojot dinamisku koalīciju, tās pamatā būtu jābūt vienotai izpratnei par valsts galvenajiem izaicinājumiem un politikām, kas realizējamas, lai straujiem soļiem virzītos uz priekšu.

Briškens uzskata, ka jaunajai koalīcijai jāatspoguļo redzējums par Valsts prezidenta uzstādīto ambiciozo plānu par valsts attīstību, tai jābūt dinamiskai un spējīgai skatīties vienā virzienā, kā trūcis līdzšinējai valdībai. "Matemātika te ir sekundāra," atbildot par potenciālo partneru skaitu jaunajā valdībā, sacīja Briškens, uzsverot, ka vienota izpratne par darbiem un vēlme priekšplānā izvirzīt valsts kopīgās intereses, nevis partiju politiskās intereses.

"Progresīvie" ir gatavi dialogam, un lēmumi par dalību koalīcijā būšot atkarīgi no atvērtas sarunas ar partneriem, skaidroja politiķis, cerot, ka tuvākajā laikā notiekošajās sarunās izkristalizēsies topošās valdības kodols. Briškens apgalvoja, ka "Progriesīvie" valdībā būtu ļoti prasīgs, bet vienlaikus arī prognozējams partneris, lai valdības darbā ienestu dinamismu.

Kā ziņots, turpinoties darbam pie jaunas valdības izveides, Rinkēvičs šodien turpinās tikties ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām.

Rīgas pilī plkst.10 Rinkēvičam paredzēta tikšanās ar Nacionālās apvienības (NA) Saeimas pārstāvjiem, plkst.11 - ar partiju "Progresīvie", plkst.13 - ar partiju "Stabilitātei!", bet plkst.14 - ar partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāvjiem parlamentā.

Pirmdien Valsts prezidents tikās ar partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (AS) Saeimas pārstāvjiem.

JV pārstāvji pirmdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču apliecinājuši gatavību uzņemties vadību konsultācijās par jaunas plašākas koalīcijas veidošanu, pēc tikšanās sacīja JV Ministru prezidenta amata kandidāte, līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa (JV).

Viņa atzīmēja, ka pašlaik neesot izteikta topošās valdības kodola, tāpēc JV strādā pie iespējami plašākas koalīcijas izveidošanas.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis pēc tikšanās ar prezidentu pauda, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Zemnieku savienības valdes lēmušas par gatavību atbalstīt Eviku Siliņu kā iespējamo valdības vadītāju, ja tiks panākta vienošanās arī par darbiem.

Valainis norādīja, ka ZZS ir atvērta piecu partiju modelim, reizē pie nepieciešamības gatavi strādāt arī četru vai trīs partiju veidotā valdībā.

Savukārt AS pārstāvji komentāros bija atturīgāki, nepaužot skaidru gatavību iesaistīties jaunas valdošās koalīcijas izveidē.

Konsultācijās tiek pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents skaidro politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem. Kā uzsver Rinkēvičs, Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām - augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.

Atbilstoši Satversmes 59.pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem prezidents vēlas gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.

Līdz šim oficiāli savu kandidātu izvirzījusi tikai JV - līdzšinējo labklājības ministri Eviku Siliņu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas. NA jau paziņojusi, ka nestrādās vienā valdībā ar "Progresīvajiem"

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un LPV - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.